|
20. Maijs 2024|14:52 |
|
Pēc skrējiena mājās apēdu saldējumu, kuru biju nopircis jau dažas dienas iepriekš. Biju nopelnījis. Līdz tam centos būt mazāk resns un ēst/dzert mazāk. Biju iegādājies Snickers saldējumu. Nebiju tādu ēdis. Bija tīri labs. Jo uz atlaidi. Ēdot atcerējos mūslaiku pasakas par aizgājušajiem padomju laikiem, kad viss bija labāks, tajā skaitā saldējums - kaut kāds mistiskais plombīrs, kuram līdzīgu nav pat mūsdienās. Pats par sevi padomju plombrīra saldējums ir tāds pats ārzemju produktu pakaļdarinājums, kā gandrīz viss padumjajā savienībā (auto, sadzīves tehnika, mūzika, kino, literatūra, pārtikas produkti u.c.). Ja jau tas plombīrs tajā gumijotajā vafeļu glāzītē ar to uzlipināto papīru bija tik izcils, tad kāpēc gan to nesākt ražot mūsdienās? Izkonkurēs taču visus snikerus, magnumus un rīgas piena kombinātus. Receptes taču nav zudušas, ņem un ražo! Izejvielas arī ir pieejamas. Nez kāpēc gan neviens neražo, laikam negrib kļūt par miljonāriem. Nevarēs ne atkauties no pircējiem. Ne tikai viss savoks būs šokā un autā vienlaikus, bet arī visa plašā pasaule. Tas pats ar visām mistiskajām doktordesām un vēl nezin ko. Bet gan jau neesmu vienīgais, kurš līdz tam ir aizdomājies. Jau gara acīm redzu lielveikalā tās nošņurkušās, viegli iespiestās vafeļu glāzītes ar to apaļo papīreli, kurš jānolaiza un kaut kur jāpielipina. Kur tu esi padomju plombīr?! |
|