|
20. Maijs 2024|13:43 |
Vakar noskrēju Rīgas maratonu. Bija silti un pēc tam karsti, tāpēc arī rezultāts ir diez gan vājš. Bet tas, ka tā būs bija skaidrs jau no pirmajiem kilometriem. Skrēju ļoti prātīgi, taupījos (ne tā, kā vienmēr) un gāju savā tempā, bet siltums un svīšana sākās jau no pirmajiem kilometriem. Organizētāji bija parūpējušies par biežiem dzirdināšanas punktiem, kas mazināja kritušo skrējēju skaitu. Kā ziņo, nekādas nopietnas problēmas nevienam skrējējam nebija radušās. Pirmo reizi man nācās palīdzēt vienam kritušajam. Man blakus skrienošais nogāzās. Bija pie samaņas, bet nesaprata vispār neko, arī pateikt neko nevarēja. Izsaucām ātros. Pats pēc tam turpināju skriet. Būšu guvis siltā laika rūdījumu, lai varētu labi noskriet kaut kad rudenī kaut ko citu. Varbūt kādu ārzemju zemes skrējienu. Vēl mazo distanču skrējēji sūdzējās, ka esot bijis par maz dzirdināšanas punktu. Ja man būtu jāskrien tās mazās distances, es vispār nedzertu, bet sapratu, ka lielai daļai tā tomēr ir problēma. Citi gājuši distances laikā uz veikalu pirkt ūdeņus. Lažiņa no organizētāju puses. Visādi citādi normāls skrējiens. Jā, vēl man nebija saprotama tā biežā runāšana angliski (organizatori un izklaidētāji). Vairums skrējēju tomēr bija vietējie, tā luncināšanās un izdabāšana kaut kā derdzas. Un tā katru gadu. Nevienā maratonā ārzemēs es neesmu tādu tizlumu novērojis.
Vēlāk.
Izrādās, ka ierakstīju 2x ierakstu par maratonu. Laikam vecums tāds, vairs neatceros, ko esmu vai ko neesmu rakstījis :) |
|