*

ilustrācijas iepriekšējam postam:

( Laba daba, Sansusī )

( kaķīši )

( zirdziņi )

( Smiltene, Gaujiena )

( Bumbu kalniņš Kleistos )

( mazliet no vasaras tautas tērpā )

( random )

nu re, mana dzīve atkal ir sastrukturizēta. jādzīvo tagad mierīgi tālāk.

gribas uzrakstīt atskaiti par nometni, tā, lai pašai priekš sevis būtu, bet nesaprotu, ko lai raksta.

karoč, bija ļoti kruta. ierodoties atradu zemē vairākas stārķa spalvas. tā laikam kļūst par tradīciju - pirms kaut kādiem foršiem notikumiem atrast zemē lielas, tīras un skaistas putnu spalvas. joikošanas (sāmu tradicionālā dziedāšana) meistarklase varbūt nebija īpaši laba no izglītojošā viedokļa - pasniedzējs pats ir brīnešķīgs joikotājs ar ļoti skaistu balsi + ļoti jauks cilvēks, bet pedagoga talanta, vismaz joikošanas ziņā, viņam īsti nava. visvērtīgākais laikam bija, kad pēdējā dienā uz kādu laiku bija pieslēgusies Zane Šmite un mūs drusku pamocīja. enīvei - lai gan es nevaru teikt, ka es iemācījos joikot, laiku es pavadīju labi.

sāmu šamaņi gan bija ļoti jaudīgi. viens bija tāds introvertāks un dziļāks, atvērtāks, bet līdz ar to likās tāds ar vairāk dzīves smagumu plecos. otrs distancētāks, ekstravertāks un ar tādu, hmm, zinātniskāku pieeju. man patika nodarbības pie abiem, lai gan tuvāks un uzrunājošāks bija pirmais. nebija arī nekādas šizotērikas tajā visā. ainas, vīzijas, tēli un vietas, kas uzbūrās šamaņu bungu pavadītajos iekšējos tripos bija visai interesantas. šis tas likās tāds pazīstams un saprotams, bet bija arī visādi pārsteigumi un negaidītības.

sabiedrība bija ļoti jauka, bija tikai pavisam daži kaitinoši cilvēki un tāpat tur pietika vietas, lai nebūtu jānodarbojas ar aizkaitināšanos un vajadzības gadījumā varētu aizplūst kaut kur nostāk. satiku arī cibiņu, kura par to visu bija uzzinājusi no mana klabja. pasākums notika Drabešu internātpamatskolā, kura ir blakus Drabešu muižai/Amatu mājai - tur tā vieta un apkārtne ļoti skaista. atkārtoti sajūsminājos par Āraišu baznīcu, kura joprojām turpina stāvēt vaļā un ir brīvi pieejama apmeklētājiem. peldējos Āraišu ezerā. sēdēju zem ošiem. gāju pastaigāties. tiku pie liepziediem, utt.

( ilustrācijas )

* 2 nedēļas nogales pēc kārtas biju kāzās. tās, aizvakarējās, bija foršākās kādās esu bijusi, turklāt vegan un ar Malduguni. būtu labi, ja es tagad kādu nedēļu neēstu;
* neliels izaicinājums bija taisīt 3 vegan kūkas tām foršajām kāzām;
* izmēģināju kā ir braukt ar tandēmriteni. forši;
* bijām ar zirgiem ekspedīcijā uz Daugavu. cerams atgriezīsies vasara, jo gribētos aiziet vēl, tikai ar mazāku ekipējumu un knapākā apģērbā, lai varētu ielīst ūdenī līdz ausīm (zirga);
* vācu tējas cik nu varu un cik nav slapjš. šogad baigais lavandu gads, ļoti daudz viņu man;
* mana klasesbiedrene, ar kuru 11 gadus sēdējām vienā solā un ārpus sola kopā dzērām, vēmām, vārtījāmies pa zemi un stopējām apkārt pa LV, uztaisījusi video manis iedziedātajai Saviešu dziesmai;
* šonedēļ folkloras festivāls Baltica. tā ietvaros jābrauc uz Talsiem, Rēzekni un Rīgā jāprezentē Zirga pase;
* nākamnedēļ braucu uz - http://joikasundainas.lv/ - esmu pieteikusies uz joikošanu un sāmu kultūru un šamanismu;
* šonedēļ no Londonas atbrauc brālis, nākamnedēļ viņam pievienojas viņa dzīvesbiedre ar abiem bērniem, tā kā miera un klusuma mājās nebūs ~ mēnesi;
* diezgan traka un piesātināta šī vasara. bišķi gaidu, kad tas viss beigsies un varēs paluņot pa māju + veltīt laiku zirgam.

( šādas un tādas ilustrācijas )

man te tāda interesanta pēdējā ~ diennakts. gulējusi esu vairākas reizes pa tādiem divu-divapus stundu blokiem. pārējā laikā visādas aktivitātes. par vakardienu neizplūdīšu, bet Kārlis šodien 4os no rīta aiztransportējās uz ļoteni un es braucu tālāk uz Klapkalnciemu. pa ceļam bija bieza rozā saullēkta migla, visai tuva tikšanās ar bebru Melnezerā un jūra. Klapkalnciemā es ~2h pagulēju un tad sniedzu lekciju bērnu nometnē par zirgu krāsām latviešu folklorā. visai interesanta pieredze, bet viss beidzās labi. sarežģītāku to visu padarīja klausītāju vecumu amplitūda - jaunākajam bija 5, vecākajam 16, vidēji 8-11. bet nu visi pieklājīgi klausījās un mīklas par zirgiem minēja izcili (toč nebiju gaidījusi no mūsdienu bērniem tik labus rezultātus). pēc tam brīdi lepnā vientulībā paviļājos pie jūras. biju sataisījusies peldēties, bet tur bija milzīgs sēklis. noģērbos sāku iet ūdenī, bet kā bija līdz potītēm, tā bija. kad sāku vairs nejust kājas (ūdens nebija gluži karsts), griezos atpakaļ un gāju atkal ārā. ap diviem pilnīgā delīrijā atbraucu mājās, drusku pagulēju un vēl aizdevos apciemot zirdziņu.

( ahoi, bebra kungs un citi zvēri )

kopš vakardienas manā LV dabas taku topā ir stabila 2. vieta. Pirmajā pagaidām nemainīgi sēž Cīrulīšu taka, bet Kubeseles daudz neatpaliek - tāds ritīgs rūķīšu un laumiņu biezoknis. Un vispār, paldies, dodies.lv - viņu karte un apraksti ļoti palīdzēja ar parasti tik čakarīgo izvēli - kurp braukt.

( Kubeseles dabas taka )

4. kāzu jubilejumu atzīmējām pavisam mierīgi. Kārlis atbrauca no darba, es no staļļa, pavakariņojām, apgājām apkārt vienam no Sauriešu karjeriem, nopeldējāmies un noskatījāmies to jauno Kobeinfilmu.

( 5. maijs )

BEIDZOT abiem sakrita brīvs vienā dienā + ārā nebija baismīgs laiks (bija visai ciešami, bet tomēr baigi vējaini), lai varētu aizdoties eckursejā. tā, kā +/- viss nesteidzīga vienas dienas brauciena rādiusā ir redzēts, bet neredzētākām vietām (Latgale un Dienvidkurzeme) būtu jāplāno vairākdienu tripi, nolēmām atkal apmeklēt Cīrulīšu dabas takas Cēsīs. Reiz jau tur bijām vasarā un mums ļoti patika. Ļoti patika arī šoreiz, es teiktu, ka tā ir viena no jaukākajām un smukākajām vietām LV. Nolēmām, ka jāapmeklē tā visos gadalaikos.

( ilustrācijas )

šodien vispār bija diezgan gara un notikumiem pilna diena -

ozk) bijām pāris stundu garā pastaigā pa Ogres Zilajiem kalniem ( ilustrācejas )

pa) šodien pēdējo reizi rādīja Šmita "Pirmos aplausus", tā kā man bij garderobes haltūra un tāpat bij jābrauc uz teātri, tad devu tai otru iespēju. nevaru atrast aprakstītu pirmo iespēju, bet toreiz bija tā, ka mēģināju skatīties izrādi no režisora krēsla (tas ir pie aizmugurējām durvīm), neko neredzēju, nedzirdēju, nesapratu, aizmigu un pēc pusstundas izgāju ārā. šoreiz ieperinājos sestajā rindā un - man patika. noturēja uzmanību visu laiku un garlaicīgi nebija;

kkc) vēl šī diena ieiet vēsturē ar to, ka pirmo reizi biju KKC. tas gan nebija pārāk veiksmīgs gājiens. gribējām mierīgi paklausīties džeza improvizāciju, taču tā bija apvienota ar kaut kādu introvertam cilvēkam neizturamu farsu. kaut kāds čalis tur visu komentēja, pirms katra džemošanas gabaliņa lika publikai domāt tēmu un daudz vāvuļoja. tas vēl nebūtu pārāk traki, taču otrajā daļā viņš sāka vilkt sevis izvēlētus koncerta apmeklētājus priekšā un spiest tiem spēlēt kkādas murgainas etīdes džezdžema pavadījumā. turklāt ar dažiem retiem izņēmumiem, publika tā nemaz baigi nepavilkās uz to ņemšanos. katrā ziņā, man nav iebildumu pret to, ja kādam patīk tā izdarīties, taču vēl vairāk man patīk, ja man atstāj brīvu telpu nepiedalīties, kur nevēlos un neliek justies nelāgi vai nu no nervozēšanas, ka tik neizvēlas mani vai no atrunāšanās no piedalīšanās. džezs, godīgi sakot, ar līdz galam nepavilka. traucēja, ka ar visu to ņemšanos, nav tādi normāla garuma, kārtīgi gabali, kuros mūziķi paspēj iesilt un saspēlēties, bet tādi sīki gabaliņi, kuri beidzas vēl īsti nesākušies.

( trips )

trešdienas vakarā Kārļa tētis mūs izsēdināja Rindas ciemā, Rindas upes krastā un aizbrauca. iekārtojām apmetni, Kārlis salika laivu, padzērām ugunskura tēju (īstās madaras + vīgriezes, kurām pakaļ bridu pāri upei + pelašķis kopā garšo ļoooti labi) un gājām gulēt. no rīta izmetām nelielu loku pa ciemu (tur nekā nav - tikai mācītājmāja, veci un pamesti kapi, baznīca un skola), sapakojām mantas maisos un sākām braukt.

( pa Irbi līdz jūrai )

dzimšandiena galīgi nebija no tām foršākajām - visvisādās ziņās. bet vismaz tā sadaļa, kas bi kopā ar zirgu bija tīri okej.
( jūnijs )


toties šodien beidzot tiku ij pļavā, ij dārzā kaut ko uz ātro salasīt. tāpat gan 2x uzgāza lietus. un ugunspuķes ir jau krietni pārziedējušas. pašā vakara noslēgumā, aizbraucām līdz jūrjai. ūdens bija silts, bet pūta tāds konstants, nepatīkams un dzestrs vējš, kamdēļ nesadūšojos saslapināties (un es galīgi nenožēloju, ka biju uzvilkusi dūnu vesti). tāds gan arī nebija mērķis. un uz beigām dabūjām arī trešo lietutiņu.
( jūlijs )

Jāņi bija forši, otro gadu līgoju ar Saviešiem, šoreiz tas notika starp Raunu, Drustiem un Dzērbeni. bija kādas 4x mazāk cilvēku nekā Dumpju Jāņos pērn, turklāt Jāņu mātei īsi pirms Jāņiem bija atgadījušās ķibeles ar veselību un viņa bija gandrīz tikko no slimnīcas. tāpēc šie Jāņi bija tādi mierīgāki un mazliet melanholiski. savu daļu mierīguma un melanholijas piedeva arī vēsais laiks, jo, lai arī vasaras saulgrieži man asociējas ar mežonīgas enerģijas sprādzienu, ir grūti "spridzināt", ja mugurā ir džinsas, vilnas zeķes līdz celim, tautastērpa brunči, adīts džemperis un pāri visam liels vilnas lakats (vēl grūtāk nekā spridzināt, ir iet ar šādu ietērpu čurāt). bet par spīti visam viss bija kā vajag - kārtīgi izdziedājos, gājām rotaļās, ēdām, dzērām, pavadījām un sagaidījām saulīti. nakts bija skaista, lietiņš sāka pilināt vien stundu pirms saullēkta un tādā viegli paciešamā apjomā. gulēšanai teltī bijām nopakojušies pamatīgi, līdz ar to ne tikai nenosalām, bet arī neticami labi izgulējāmies.

Jāņu dienā bijām aizbraukuši līdz Smiltenei. tur gan es drusku sagruzījos, jo tās mājas sāk izrādīt lēnas miršanas pazīmes. pati māja vēl tā, bet saimniecības ēkai jumts sāk sadalīties un pa šķūņaugšu sāk saimniekot putni un kaķi, nāk slapjums iekšā. šobrīd nevienam naudas, ko tur ieguldīt nav, mums Salaspils mājai jau ir problēmas ar jumtu. izbesījos par ļoti stulbu manas ģimenes tendenci, ka vecas lietas ar emocionālo vērtību tiek nomestas kaut kur pa kaktiem un stūriem un bēniņiem, lēnām tur mirst un bojājas. katru reizi tās ieraugot sākas kkāda raudāšana vai gruzīšanās. ja tai lietai ir tā atmiņu vērtība to vajag vai nu nopucēt un nolikt goda vietā vai cieņpilni nokurināt. citādi tās stāv tādā zombijīgā starpstāvoklī starp dzīvi un nāvi un noteikti nerada labu enerģiju. šo to savācu jau tagad līdzi uz Salaspili, bet ķiršu laikā jābrauc un jāpieiet tai lietai kārtīgi. jāglābj, kas glābjams un, kas neglābjams jānokurina vai jāizmet.

brauciena noslēgumā vēl iemetos Niedrājā noskaloties. bija aukkksti, bet labi.

( tas skaisto mākoņu laiks )

šodien toties izgulējām sezonas noslēguma ballītes un Turaidas neizgulēto miegu un aizbraucām saulgriezīgi pastaigāties uz Ogres Zilajiem kalniem.
rīt uz Vidzemi.

( Zilajos kalnos )

=> Salaspils - Ikšķile - Tīnūži - Suntaži - Mālpils - Nītaure - Skujene - Alauksts - Vecpiebalga - Druviena - Triza - Galgauska - Gulbene - Smiltene
<= Smiltene - Bērzkrogs - Bānuži - Lode - Taurene - Māļi - Nītaure - Zaube - Ķeipene - Suntaži - Kangari - Salaspils

7dien, daļēji pa Ērgļu ceļu, daļēji pa tam paralēlo grantinieku, dragājām uz pirti Galgauskā. bez īpašām pieturām, jo ~13:00 bija jābūt tur. pirts bija debešķīga - rekomendēju - pirtniece Valda Vītola. pēc tam iebraucām Gulbenē, kur iepriekš nekad nebija gadījies būt un, kura manā atmiņā ierakstījās kā pilsēta, kuras centrā ir 3 apbedīšanas kantori. tur, tāpat mašīnā sēžot iekodām un devāmies pārlaist nakti Smiltenē.

Garš un lēns rīts Smiltenē, vizīte kapos un centrā. auksti, bet vēl saulaini. vienā brīdī gan bija krusa, ar tai sekojošu sniegputeni. mājās braucām pa šoseju līdz Bērzkrogam un tālāk pa mazākiem ceļiem un celiņiem. maršruts daļēji sakrita ar turpceļu, bet šo to pamainījām un vairāk stājāmies kaut ko skatīties. skatīšanos gan ļooooti apgrūtināja mežonīgais un necaurredzamais sniegputenis.

( trips )

* LV grantinieki, īpaši paugurainākajās daļās, ir brīnišķīgi skaisti;
* nezināju ka Centrālvidzemē ir tik daudz pamestu pareizticīgo baznīcu;
* saistībā ar nesenajiem nepatīkamajaiem notikumiem, kaut kā izteikti acīs dūrās dzeloņdrātis - ar tām ir pilnas Latvijas pļavas, ceļmalas un lauki;
* 5. maijā tāds sniegs un putenis vēl nebija piedzīvots. lai gan, cik man zināms 1953. gada 12. maijā arī sniga sniegs;
* redzējām daudz stārķu, mazāk dzērvju, vairākus zaķus, vienu vāveri un vienu alni;
* un pirts tiešām bija debešķīga. emocionāla reanimācija pēc zirga pazušanas un meklēšanas šausmām.

bija divas garas dienas, kuras sākās jau aizvakar naktī krāsojot olas. vispār olas mani Lieldienās vienmēr nomoka, jo es neēdu olas, bet man nenormāli patīk to krāsošanas process un es neesmu spējusi izdomāt tam nekādu vegānisku alternatīvu. tā kā šogad mums vajadzēja olas, ko ņemt līdzi uz pasākumu, kurā bija jāuzstājas ar "Saviešiem", tad pagādājām brīvībā turētu vistu olas un krāsojām nost.
vakar atklājām peldsezonu Niedrājā, tālāk devāmies uz Sedu un Sedas purvu. tur izstaigājušies braucām uz Oleru muižu, kur pabijām vēl vienā minipurvā un jauki pavakarējām. šorīt bija 2h jādzied un jāvada aktivitātes Lieldienu pasākumā un pēc tam vēl jādzied Rūjienā. mājupceļā izbraucām caur Siguldu un es beidzot tiku pabraukt ar Siguldas panorāmas ratu - līdz šim vienmēr bija gadījies tur būt sezonās, kad tas nedarbojas.


( Smiltene, Strenči, Seda )

( Savieši Oleru muižā un Rūjienā )

( Sigulda un laimīgas beigas )

es tak jums teicu, ka Vilnīti vajag pārsaukt par Rakšasu - tas būtu daudz atbilstošāk. viņš šodien dzenāja nabaga Radžiņu pa dārzu. Sunim aste kājstarpē, austiņas nolaistas, purnā izmisums un kaķis pakaļ.
visādi citādi šodien bija lieliska diena. ierados stallī, kad tur notika neliels Laurudienas pikniks, kurā mani aicināja pievienoties. rezultātā piknikoja 4 cilvēki, 2 takši un 2 zirgi. mans zirdziņš uzvedās aristokrātiski pieklājīgi, izņemot to, ka iesūca mutē un steidzīgi norija banāna mizu. ar visu uzlīmīti. pēc tam devāmies 14km izjādē uz mūsu nesen atklāto Acones mežu un iemēģinājām jaunu taciņu. tas, ko mēs atradām man lika vienu brīdi domāt, ka esmu piknika laikā pīpējusi spaisu un par to paspējusi aizmirst. vispirms bija kaudzes ar betona blokiem, tad karjers (un joprojām betona bloki), tad mājas uz vistas kājām, tad milzīgs sudraba zirgs (un vēl betona bloki) un lieli skursteņi (stabi?) cilvēku formā.
karoč mūsu jaunatklātais mežs ir ļoti mitoloģiska vieta - tur ir Rūķu purvs, Sudraba zirga ceļš, pa kuru var aizjāt līdz Valpurģu ciematam un vietā, kur ceļš izved no meža pie Valpurģu ciemata, ir liels betona kubiks, nu tāds kā betona rāmis, kuram var izjāt cauri ar zirgu. nospriedām, ka tas droši vien ir Portāls, pa kuru uz raganu sammitiem ierodas viesi no paralēlajiem universiem.
noslēgumā vēl aizvedām zirgus paganīties pavisam jaunā un svaigā zālītē. viņi bija ļoti priecīgi. pašas sēdējām saulītē un ēdām ananāsu.

( Lielā Piektdiena )

vakar bijām Vecāķos. man jau kādu laiku prasījās uz jūru aizbraukt, bet laikam īsti nedabūju, ko gribēju. Jūra bija ne tāda, ne šāda. t.i. ne aizmigusi, nedz nomodā, bet kaut kādā pelēkā starpstāvoklī.
( . )

vakar pa dienu bija ļoti jauka un saulaini pavasarīga izjāde, kuras laikā divas reizes pa mazam gabaliņam atļāvos arī parikšot. zirdziņš gan no nostāvēšanās diezgan traks, diez kā būs ejot vienatā, bez liela dibena aiz kura var labi nobremzēties, priekšā. Vecgada vakaru pavadījām divatā - ēdot vegan variācijas par sušī tēmu, spēlējot Small Worlds un dzerot bērnu mohito. šodien braucām ekskursijā. uz labu laimi nolēmām apskatīt Gūdu klintis jeb Gaviļu vai Tālskata iezi. Tālskata, jo no ieža virsotnes paveroties ārkārtīgi skaists skats. pa ceļam izstaigājām Līgatni, kurā gan bijām pavirši piestājuši iepriekš, bet lielāku uzmanību pievērst nebija sanācis. pēc tam iztērējuši pirmos trīs ģimenes eiro par pārcelšanos pāri Gaujai ar Līgatnes pārceltuvi, devāmies meklēt iecerēto iezi. ( tālāk )

braucot uz Saldu, iebraucām Džūkstē un Jaunpilī. man patīk rudens. patīk bezgalīgi daudzās rūsganās nokrāsas, patīk brist pa trūdošām lapām, patīk tā sataustāmā nāve visapkārt.
Saldū gan viss pa vecam.

( Zemgale )

( 13.10.13. Ķemeri u.c. )