*

vakar pa dienu bija ļoti jauka un saulaini pavasarīga izjāde, kuras laikā divas reizes pa mazam gabaliņam atļāvos arī parikšot. zirdziņš gan no nostāvēšanās diezgan traks, diez kā būs ejot vienatā, bez liela dibena aiz kura var labi nobremzēties, priekšā. Vecgada vakaru pavadījām divatā - ēdot vegan variācijas par sušī tēmu, spēlējot Small Worlds un dzerot bērnu mohito. šodien braucām ekskursijā. uz labu laimi nolēmām apskatīt Gūdu klintis jeb Gaviļu vai Tālskata iezi. Tālskata, jo no ieža virsotnes paveroties ārkārtīgi skaists skats. pa ceļam izstaigājām Līgatni, kurā gan bijām pavirši piestājuši iepriekš, bet lielāku uzmanību pievērst nebija sanācis. pēc tam iztērējuši pirmos trīs ģimenes eiro par pārcelšanos pāri Gaujai ar Līgatnes pārceltuvi, devāmies meklēt iecerēto iezi. ceļš, kas pēc kartes spriežot, varētu nogādāt vistuvāk iezim izrādās ar zīmi "privātīpašums". nolūkojam kartē tālāku apkārt ceļu, pa kuru kaut kā vajadzētu varēt nokļūt līdz kempingam vai telstvietām, no kurām savukārt gar Gaujmalu aiziet līdz iezim. nekāds kempings/teltsvietas nav manāmas, nav arī zīmes. normālākais ceļš beidzas kārtējā "privātīpašumā", bet tālāk aiziet aizdomīgs meža ceļš. Golfam par grūtu, ejam kājām. atduramies pret padziļā gravā esošu Draņķupīti (jāatzīst, ka ļoti skaista). ceļš iegriežas tai gar vienu malu. lai tiktu pie ieža, vajag upīti šķērsot. it kā tas nav pārāk grūti, bet pretējā pusē slejas stāva un čūkslaina krauja. ceram, ka ceļš varbūt kādā brīdī šķērsos upīti, bet jo ilgāk ejam, jo skaidrāk saprotam, ka cerība maza, turklāt mēs attālinamies no ieža galīgi nejēdzīgā virzienā. lienam lejā gravā. šturmējam upīti. lienam augšā gravā. izlienam jocīgā paugurā, kurš apaudzis ar daudz dvīņu un trīņu bērziem. klunkurējam pa sasalušiem mežacūku rakumiem. izveļamies no meža pie neliela māju pudurīša. ieraugam Gauju, teorētiski tur būtu jābūt iezim, bet starp mums un Gauju ir vēl pamatīgs biezoknis - krauja. paklunkurējam vēl pa pļavu. krēslo. atmetam ar roku un ejam atpakaļ. nolienam lejā gravā, šturmējam upīti, uzlienam augšā, atrodam mašīnu un priecīgi izstaigājušies braucam mājās. pastaiga bija lieliska, bet kāpēc tūrisma informācijā jāraksta, ka debešķīgs skats paveras no klintīm kurām nav iespējams piekļūt, es tomēr nesaprotu. katrā ziņā labāk nemeklējiet Gūdu klintis, ja vien nebraucat pa Gauju ar laivu vai nevēlaties nobristies pa kraujām, gravām un biezokņiem.

Ziemassvētki - Kārlis palīdz Radžai izsaiņot dāvanu


kaut kad starp Ziemīšiem un JG - barons Vilnītis staltā rumakā


atradu jājot


2013. gada pēdējā izjāde


2013. gada pēdējais saulriets


izplūdis ieskats, iepriekšējā postā aprakstītajos, salūtpriekos




http://www.ligatne.lv/klintis-alas-pagarbi




slīcinātava


http://www.pf-ligatne.lv/












tur ir ļoti patīkama temperatūra iekšā












cepumu reklāma


kambaris Kārlim


















tīklā sagūstīta eglīšu čupa


http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/ligatnes-parceltuve
vispār viens no maniem vecvectēviem ir kādu laiku strādājis pārceltuvē pār Gauju. ne šajā gan, bet citā - vairs neeksistējošā








http://www.visitligatne.lv/gudu-klintis
dodamies ieža tripā




šitā ir kkāda sēne, ja?


gravā bija daudz tādas


tas arī viss skats ko dabūjām


spoku ozols gravā


Draņķupīte




drakona skelets


te visai aptuvens ieskats ieža meklējumos satelītkartē. lillā līnija ir aptuvens mūsu noietais maršruts, lai gan tas varētu būt arī lielāks, turklāt es tā arī kartē nesapratu, kur bijām atstājuši mašīnu.


vispār es jums teikšu, ka 1. janvāris ir ideāla diena eckursejām. visi paģiraini guļ mājās, visur tukšs, kluss un mierīgs. var pavisam netraucēti atpūsties. vienīgi policija var pārbiedēt, nesoties pakaļ ar zilisarkanām bākugunīm tāpēc, lai liktu iepūst trubiņā. ļoti laba gada pirmā diena, par spīti tam, ka to debešķīgo skatu tā arī neieraudzījām.

Laimīgu jums Jauno Gadu!