*

šodien visu dienu bizoju pa māju - leju sveces, kārtoju istabas, pušķoju egli, cepu kūkas, bet iekšā sajūta, ka īstie svētki jau pagājuši un nosvinēti un šitas viss vairāk ta ka pienākuma pēc. man pietika ar ķekatās iešanu un saulgriezēšanu. ar Kārli viens otram dāvanas ar pasniedzām saulgriežu pēcpusdienā pie kamīna. protams, senlatvieši svinēja ziemas saulgriežus 12 dienas un šādā aspektā ir okej, bet grūti kaukā pielāgoties tiem, kas šodien svin kā pirmo un bezmaz vienīgo dienu. un varētu jau arī neko baigi nedarīt, bet pēc stundas ielido brāļa dēls ar savu mammu un bērnam protams vajag kārtīgus Ziemassvētkus.
un mums vēl rīt uz Saldu jābrauc un jāsvin trešo reizi tā it kā tā būtu pirmā un vienīgā reize un es diemžēl jau zinu, ka tur nebūs forši.
vēl man liekas jocīgi un mazliet arī skumīgi, ka šogad neesmu saņēmusi itin nevienu Zsv. kartiņu par pastu.