*

vārna šodien uzspļāva man uz muguras/pleca kaut kādu kaulu

šodien jāju pa garām zālēm aizaugušu stidziņu, kas lepni saucas Olgas iela un galvā vislaik skanēja - tūlīt izleks zaķis, tūlīt izleks zaķis, tūlīt izleks zaķis (un mans zirdziņš sabīsies un mēs abi aizleksim pa gaisu). un tas zaķis ņēma un tiešām izleca. par laimi gan stidziņas galā, kur ir mazliet neaizaugšāka "iela" un zirdziņš to laicīgi pamanīja un mēs nekur neaizlecām.
manī ir kkāds zaķu detektors, acīmredzot.

Ap astoņiem vakarā paņemt riteni un aizbraukt uz stalli. Apseglot zirgu un aizjāt uz mežu. Lēkšojot pa pļavu uz mājām iztramdīt stirnu baru un 1 gab lapsiņu. Nomazgāt zirgu ar šļūteni un palaist ganīties. Iebraukt karjerā un pusmēnessgaismā nopeldēties ūdenī, siltā kā zupa. Atkal nosvīst minoties 2km uz mājām. To darot gandrīz saskrieties ar sikspārni. Sagriezt arbūzu un dārzā noskatīties filmu. Iziet ārā ar suni. Par spīti tam, ka rej suņi, sienāži rīvē kājiņas un dveš viegla vēsmiņa, sajusties tā it kā viss būtu apstājies. Un tās zvaigznes virs galvas. Šitā dzīvot man ļoti patīk.

gulēju, piecēlos, grūti un smagi griezu zirgam nagus, ēdu, biju uz animē programmu K.Sunī (noskatījāmies 2 filmas no piecām), biju nakts tirgū pēc bakližānīša, debešķīga arbūza un kazenēm, pastaigājāmies pa Rīgu, pirkām saldējumu Ķengaraga nočņikā, rakstīju par zirgu krāsām (kas bija jāpabeidz līdz 1.08.), piecos no rīta biju stallī, paspēju izjāt gandrīz pirms dunduriem, pa pļavu skrēja stirnas, kliedza dzērves un saule leca kā degošs apelsīns, pagulēju 3h, rakstīju par zirgu krāsām, ēdu, pagulēju 3h, tagad atkal rakstīšu par zirgu krāsām, nesaprotu vairs, kurš rīts, kurš vakars. vajadzētu aizbraukt nopeldēties.

un pienāca diena, kad stārķi dzīrās vest karu pret cilvēkiem. tie pulcējās lielos baros un cēlās spārnos, lai planēdami riņķotu zilajās vasaras debesīs. drīz vien to karadraudze bija savākusies tik liela, ka to platie spārni pilnībā aizsedza sauli un diena tapa par nakti. vareno spārnu vēzieni sacēla tādu vētru, ka viss, ko cilvēki bija gadiem ilgi cēluši, tika noslaucīts no zemes virsas vienā rāvienā. bet spārnu švīkstēšana un garo knābju klabināšana lidojot, bija tik skaļa, ka katrs, kurš to dzirdēja, uz līdzenas vietas kļuva kurls.

( karš )

kamēr neesmu tikusi pie bilžu šķirošanas, padalīšos ar vienu no spilgtākajiem Lietuvsbrauciena momentiem - braucam mājās, esam kādus 20km no LV robežas, ir apmēram vienpadsmit vakarā, debesis skaidras, pamalē vēl atspīd saulrieta oranžums, bet jau krietni krēslo. iebraucam nelielā mežiņā un... tieši mašīnai priekšā, lukturu gaismās, parādās uz šosejas tupošas pūces siluets. es sāku ķērkt, Kārlis paspēj ieraut pretējā joslā un pūci apbraukt. apstājamies, skatāmies atpakaļ - pūce turpina stāvēt, bet izrādās viņa nav viena - otrā joslā stāv vēlviena. ja viņa tur bija jau tad, kad rāvām pa kreisi, lai apbrauktu pirmo, tad sanāk, ka par mata tiesu izbraucām cauri divām pūcēm. lai gan ceļš bija tukšs, pabraucām atpakaļgaitā, lai tās pūces aizbiedētu no ceļa. jāatzīst, ka viņas aizvācās visnotaļ negribīgi.

z) dienas pirmajā pusē bijām burvīgā izjādē. es ļoti priecājos, ka atradām to Acones mežu, jo man tāds iepriekš ļoti pietrūka. šodien eksplorējām jaunu taku, lēkšojām pa šauru un līkumotu taciņu, kā arī piedzīvoju vienu no tiem kopābūšanas brīžiem, kad uz mirkli iestājas perfekta un savstarpēji pretīmnākoša viedokļu saskaņa. t.i. parasti tomēr ir vairāk dialogs jeb saruna, bet retumis gadās tādi rigpas uzmirdzējumi, kad sarunas apklust, bet pāri paliek pilnīga vienotība. patīkami, ja tas notiek ātros lēkšos. ļoti silta un pacilājoša sajūta. pļavā izcēlām griezi (laikam).
v) bijām uz Vijas Celmiņas izstādi. man ļoti, ļoti patika. īpaši pēc tam, kad pasēdējām un paskatījāmies filmu par viņu. ļoti, ļoti, ļoti iedvesmojoši;
o) brīnišķīgo pēcizstādes sajūtu gan diezgan brutāli nokāva opera. opera vispār nekad nav bijusi (un izskatās arī, ka nekad nebūs) mana stihija, bet nu šodien bijām uz Rienci un man ļoti nepatika;
ļ) es zinu, ka te ļoti bieži atkārtojas vārds "ļoti".

( atradums mežā )

putni sāk dziedāt precīzi četros

ārā šobrīd smaržo vienkārši debešķīgi - pēcpērkonlietus zeme, ceriņi, maijpuķes, ābeles un viss pārējais. vienā vārdā - MAIJS!

no rīta pieceļos, iekāpju savās puķainajās pantalonēs (kurām ir stingras gumijas zem ceļgaliem), aizeju uz vannasistabu, aizeju uz virtuvi, pašeptējos, paklīstu riņķī. uznāku augšā, apsēžos pie kompja un... pēkšņas, asas sāpes ceļgalā. karoč man biksēs bija bite.

r) vakarnakt pirmo reizi mūžā piededzināju rīsus;
ē) Kārlis mūsistabā uz grīdas atrada milzonīgu, asinis sarijušos ērci;
i) bijām ĢIT uz izrādi "Heavy metal". man nepatika. bija kaut kādas foršas vietas, bet kopumā nepatika;
r) Radžai vakar palika 6 gadi;
s) nosapņoju šausmīgi garu, sarežģītu un detalizētu sapni par labo burvi (veca indiāniete) un ļauno burvi (kaut kas tumšs un nekonkrēts). bija ļoti spraigi un bailīgi.

bija ļoti skaista nakts - zemu virs galvas krita zvaigznes, pa pļavām lēkāja zaķi, kliedza dzērves un ganījās stārķi. dīķī notika skaļas varžu orģijas, bet no smilgas uz smilgu stiepās rasaini mirdzoši zirnekļtīkliņi. bieza, bieza, vijīga migla, bet tuvāk rītam pāri visam nolaidās salna un apkoda zaļajām lapām baltas maliņas. saule lēca kā sarkana, sarkana poga, vizēdama cauri pienaini baltajai miglai. dzirdēju savu pirmo šī gada lakstīgalu un dzeguzi. bet tā bija viena no briesmīgākajām naktīm manā mūžā, jo man bija bezcerīgi pazudis zirgs.

vakar vakarā staļļa saimniekiem bija bijis konflikts ar kāda balta bmw vadītāju, kurš atradies staļļa teritorijā. palūgts aizbraukt viņš sācis lekties un beigās noteicis, ka zirgiem būs slikti. ap pusdivpadsmitiem, pārbaudot aizdomīgu (šāvienam līdzīgu) troksni, atklājās, ka no aploka ir pazuduši zirgi. vārtu stieple pārkniebta. visi zirgi atradās noskrējušies putās, satraukti un dzeloņdrāšu sarautām kājām, krūtīm un sāniem, kamiņu pļavā. visi, izņemot manējo. mēs ķemmējām apkārtni visu nakti, gan kājām, gan ar mašīnām. atradām pēdas, kur panikā skriedams, pāri grāvjiem lekdams un dzeloņdrātīs (kopš kolhoza govju kūšu laikiem, ar tām ir līdz nelabumam pilnas visas apkārtnes pļavas) pīdamies, bija auļojis zirgu bars. apstaigājām visus grāvjus, purvainās vietas un gar dzeloņdrāšu rindām - ne miņas. visbaisākais bija klusums - zirgi (īpaši jau manējais) nemīl palikt vieni, viņi turas kopā ar baru, bet nomaldījušies panikā skraida un zviedz. bet laukos tikai kliedza dzērves un kurkstēja vardes. citādi pilnīgs klusums. es lielāko nakts daļu meklēju sava zirga ķermeni, iestigušu kādā no purvainajām vietām, vai dzeloņdrātīs pārrautu kaklu vai vēderu, jo tā parasti klusē tikai mirušie. es paziņoju policijai un uzrakstīju iesniegumu. kad saule jau bija samērā augstu un migla izklīdusi, staļļa saimnieks ar binokli uzkāpa ūdenstornī, izpētīt apkārnti no augšas. galu galā zirgs ir lielāks par adatu siena kaudzē un teritorija apkārt ir diezgan atklāta un pārredzama - nekā. ap deviņiem no rīta zvanīja municipāļi, ka zirgs esot redzēts memoriālā. nesāmies pakaļ un tur viņš bija. gāju klāt saukdama, bet viņš stāvēja kā mēnessērdzīgs ar pilnīgi tukšu skatienu. piegāju, iedevu kārumu, bet nepaspēju uzlikt apaušus. viņš ar stiklainām acīm pagriezās un sāka automātiski iet māju virzienā. uz saukšanu neatsaucās. sazvanīju cilvēkus, lai brauc no otras puses pretī un gāju nopakaļus. pie izejas no meža viņu pārtvēra un nodeva manās rokās. dzīvs, neklibo, ar pamatīgiem dzeloņdrāšu savainojumiem un tādā kā šoka stāvoklī. aizvedu uz stalli, apkopām brūces un noliku boksā, lai atpūšas un atjēdzas.
cik nu es vispār pazīstu zirgus, cik es zinu par zirgu psiholoģiju un cik es pazīstu pati savu zirgu, tas ir pilnīgi neiespējami, ka viņš labprātīgi būtu atdalījies no bara, pa grantētu ceļu (zirgiem nepatīk pārvietoties pa izteikti akmeņainu granti) aizskrējis uz memoriālu un 10 stundas viens tur tusējis nenākot mājās. jo a) zirgam pirmajā vietā ir bars; b) zirgam ir perfekta atmiņa un māju zināšanas sajūta c) pa to mežu esam daudz jādelējuši un viņš tur lieliski orientējas.

un es no visas sirds ceru, ka dzeloņdrāšu izgudrotājs deg ellē un darīs to mūžīgi.

Vilnītis turpina būt traks - dzenā Nikolaju (pacieš samērā eleganti, ar neizmērojam nīgruma izteiksmi sejā, palecot malā), Trīni (šausmās brēc, šņāc un glābjas skrienot augšā kokos), Radžu (pilnīgs izmisums purnā). es nebrīnīšos, ja viņš drīz sāks dzenāt arī manus vecākus. ja viņš būtu cilvēks, viņš droši vien būtu no tiem, kas atņem naudu un mantas bērniem no zemākām klasītēm.
bijām jaukā izjādē šodien un satikām veselu lērumu zvērus - 1 gab stirniņu, ļoti tuvu un mierīgi stāvošu, 1 gab (Lieldienu) zaķi, ļoti tuvu un mierīgi sēdošu, 2 gab zalkšus - 1 gab peldēja pļančkā, 1 gab gulēja miris uz grantinieka, X gab ķirzaciņas, 1 gab ļoti skaistu suni, kurš izskatījās pēc pandiņas, jo bija balts ar melniem pleķiem ap acīm un uz muguras.

( Otrās Lieldienas )

p.s. un diezkāpēc ir tā, ka mums ar biedreni kopā jājot izjādē un abām lietojot edmundu, maršruts reizēm atšķiras pat par 2 kilometriem? lai gan ejam kopā un ieslēdzam/izslēdzam aplikāciju ar dažu minūšu starpību.

ārā smaržo pēc mana vismīļākā laika gadā. plūme zied.

pļavmalā zied māllēpes

vakar, jājot pa mežu, ceļam pārlidoja pāri divas stirnas. šodien izcēlām no ceļmalas MILZĪGU zaķi.

šodien redzēju pirmos trīs šī gada taureņus:
oranžu dārzā
raibu pie staļļa
dzeltenu mežā

kad citas ziemas barojām mazputniņus, tiklīdz viņi atklāja, ka ir kur baroties, tā veda klāt arvien jaunus sugasbrāļu pulkus. tas aizgāja līdz tam, ka ilgāk pagulēt no rīta nebija iespējams, jo ikdienišķajā sēkliņu saujas izbēršanas brīdī aiz loga valdīja pilnīgs čirrr, čirrr, čiv, čiv, čiepppp, čiep balagāns, kas nerimās līdz sēkliņas tika servētas. šogad uzsākām barošanu līdz ar šitiem mīnus grādiem. pāris dienas barotava nostāvēja tukša un klusa, tad viņu atkoda viena zīlīte un nākamajā dienā atveda vēl dažas. vairāk klāt neved. katru dienu baroties nāk kādas ~4-6 zīlītes. izskatās, ka arī putnu pasaulē valda Kali Juga, kad rūpes par attālākiem radiem un draugiem ir mazsvarīgākas par paša labumu.
es kā reiz šogad cerēju uz to balagānu, jo mums tur tagad tā virtuve un es jau biju iztēlojusies kā sēdēšu un brokastošu kopā ar putniņu pūli. turklāt tās dažas zīlītes pat nenāk brokastlaikā.

uznāca iedvesma un izgudroju recepti svaigēdājtipa minikūciņām. ( receptīte )

kā arī sveiciens no manas austersēņu kolonijas. Sestās dienas vakarā viņa izskatās ( šādi )

5. diena. manas austersēnes aug!