*

šodien jāju pa garām zālēm aizaugušu stidziņu, kas lepni saucas Olgas iela un galvā vislaik skanēja - tūlīt izleks zaķis, tūlīt izleks zaķis, tūlīt izleks zaķis (un mans zirdziņš sabīsies un mēs abi aizleksim pa gaisu). un tas zaķis ņēma un tiešām izleca. par laimi gan stidziņas galā, kur ir mazliet neaizaugšāka "iela" un zirdziņš to laicīgi pamanīja un mēs nekur neaizlecām.
manī ir kkāds zaķu detektors, acīmredzot.