*

pajāju savu zirdziņu. uzzināju kur stiriniņas nakti guļ - t.i. pamodināju guļošu stirniņu ģimeni. viņas bija ļoti laiskas, nekur prom neskrēja. ilgi stāvējām skatīdamies viens uz otru. laikam tuvākais, ilgākais un mierīgākais kontakts ar savvaļas stirnām kāds man bijis. tad viņas laiski aizļepatoja uz blakus krūmāju un tur palika. vēlāk, pa otru pusi atpakaļ jājot, redzēju kā viņas gāja atpakaļ uz vietu, no kuras bija slinki ļāvušās iztraucēties. sešas gabalas. ļoti patīkama dāvana svētkos.

par svētkiem runājot, šovakar vakariņās plānots:
portobello velingtoni pēc modificētas šīs receptes (pildījums būs no burkāniem, sīpoliem un spinātiem) ar tvaicētiem puķkāpostiem un briseles kāpostiem.
un saldajā svaigēdāju šokokēksi ar hurmas-apelsīnu pildījumu - recepte.

jumta pažobelē cītīgi kaļ dzenis.

p.s.
"Ja ziemā dzenis nāk mājā, tad kādam jāmirst"

vakarnakt, ap diviem, bijām uz dambja pieņemt vēja peldes. zvaigznes mirdzēja spožāk un likās tuvākas, nekā ziemas spelgoņa naktīs. kaut kur uz Ulbrokas pusi zibeņoja negaiss, sapluinīti, dzelteni mākoņi auļoja neticamā ātrumā. raustījās elektrība. visur klabēja, čabēja, klaudzēja. Daugavā, pie Salaspils pludmales, viļņi kā jūrā. ielas noklātas ar zariem, bet čaukstošās rudens lapas skraidīja apkārt kā mazu, izbijušos zvērēnu bari. baigā dzīvības sajūta. un sajūta, ka atrodies pūlī - visu laiku raustīja, grūstīja, kratīja, glaudās. bet runājot rāva siekalas no mutes ārā.
toties kaimiņu ābelē āboli turas kā pielīmēti.

nogalināti koki, atšķirībā no nogalinātiem cilvēkiem, smuki smaržo

bet vakarnakt bija tieši tāda augusta nakts, kādas es dievinu. tveicīga, tumša, zvaigžņota. ar grandioziem daudzžuburu zibeņiem pamalē. redzēju savu pirmo šī gada perseīdu, nepaspēju ievēlēties vēlēšanos, bet vēlāk plika peldējos Lielajā Ansī.

augustu sāku ar svaigo sulu spiešanas sezonas atklāšanu, pastkarti no Itālijas un...
...lielu raibu nelaiķi pie istabas loga. no rīta viņš ar lielu būkšķi atsitās pret stiklu, bet vīrs mani miegā mierināja sakot, ka droši vien ābols esot nokritis. pēcāk atklājās, ka tas ābols ir dzeguze. tagad jāvīkšā bēres.

( versijas )

starp citu, 7dienas pirmajā pusē, braucot ārā no Dirtfesto, pāri ceļam lēnītēm pārrukšķinājās vesela virtene ar mazām cūciņām.

v) šodien redzēju vienu no skaistākajām varavīksnēm mūžā. stāvēju staļļa durvīs un skatījos kā tā izauga no maza, maza pleķīša apvāršņa stūrī, līdz lielam un košam lokam pāri ganībām. viņai bija arī mazliet blāvāka māsiņa. nedaudz vēlāk, braucot mašīnā, katra no tām bija savā ceļa pusē, radot ilūziju, ka drīz uzbraukšu uz varavīksnes tilta. ak jā un visu vēl daiļāku darīja tas, ka perpendikulāri varavīksnēm un paralēli apvārsnim zibeņoja gari, gari un spoži zibeņi;
p) saules tēja ar peonijām ir burvīga. kopā ar sauju svaigu kumelīšu un mazliet piparmētrām. tas ūdens beigās garšo tā, kā pojenes smaržo;
a) ja iet kurpēs, pa zāli, zem augstsprieguma līnijām, tad ir tāda sajūta it kā kājās dzeltu nātres. ja iet zābakos vai pa smiltīm/asfaltu, tad tādas sajūtas nav;
d) vēl jānostrādā trīs izrādes, jāuzraksta baismi detalizēts Oblomova kostīmu saraksts priekš Krievijas (katras vienības svars, materiāls, krāsa, fotogrāfija), šis un tas jānokrāmē un mana 7. sezona JRT būs beigusies. atvaļīts solās būt garš, jo cik zinu, pie pirmās nākamsezonas pirmizrādes ir norīkota cita ģērbēja;
c) šodien visu dienu mokos ar cukura un balto miltu pohām. Vācijā tomēr saēdos krietni daudz par daudz kruasānu, preceļu un Spezi limpenes;
z) biju noilgojusies pēc zirga.

šodien beidzot atklāju sezonu - nelabi bļaudama 3x ielecu Misā. un dzirdēju pirmo dzeguzi kūkojam.
un man ir aizdomas, ka 4dien no rīta ejot uz agro jogu, dzirdēju arī pirmo lakstīgalu, bet, ja arī tā tiešām bija viņa, tad ļoti tālu un pazudusi tuvāku strazdu u.c. spārnainīšu balsīs.

atklāju velo sezonu un redzēju stārķi.

vispār tā ziemas vidus aina aiz loga diezgan sirreāli iet kopā ar to, ka dzied putni. piecos no rīta, kad vēl bija normāls mīnuss, aizputinātas ārdurvis un kraukšķošs ledus, tas likās vēl dīvaināk.

aaaa mēs redzējām ziemeļblāzmu. aaaa cik kruta. pavisam īstu ziemeļblāzmu un vēl krītošu zvaigzni, kas tai ziemeļblāzmā iekrita (un izkrita cauri). aaaaa.

te šobrīd ir redzams mežacūķis http://pontu.eenet.ee/player/siga.html

manā istabā šobrīd ir 1 gab muša un 1 gab ods. dzīvi un lidojoši, protams.

mājupbrauciens gan bij diezgan maģisks. Ķengaragā gāza, tā ka ščotkas nespēja tīrīt un redzēt neko nevarēja. tikai ūdeni un groteski iztaipītus laternu atspīdumus slapjajā asfaltā. posmu caur Dārziņu mežiem pilnībā izgaismoja bez divām kapeikām pilnmēness, bet pa kreisi, virs Salaspils, debesis plosīja dižžuburaini zibeņi. tagad tie jau lēnām grimst pamalē, ik pa laikam vēl uzmetot pa koši aukstam zibsnim.
man ļoti patīk braukt ar mašīnu.

visi interneti pilni ar to, kādu kurš varavīksni šodien redzējis.
es arī redzēju. pavisam savu un slepenu. lielu, resnu, bet redzamu tikai caur manām dzeltenbrūnajām saulenēm. lūrot pāri brillēm viņas nebija.

šodien gāju paskatīties kā izskatās vietiņa, kura man pirms 2 nedēļām uzdāvināja mazu gaileņu mērcīti, pagāju vēl 2 soļus uz priekšu un tapu nenormāli pārsteigta. tādu gaileņu plantāciju vienā mazā pleķītī es nekad mūžā nebiju redzējusi. tiesa, lielākā daļa jau pāraugušas. ļoti izvēlīgi lasot mazākās un svaigākās pievācu visu taru, kas bija pieejama mašīnā. nezcik mērces/zupas sanāks.

( gaileņu tabors )

pērkona grāviens, kas mani 5:20am uzrāva gandrīz stāvus gultā, izklausījās tā, kā varētu izklausīties paātrināta zemes tektonisko plātņu sadursme.

labi, turiet īkšķus, mēs ar Golfu braucam iet skati.

dārzā smaržo pēc pojenēm, īrisiem un saulē sasilušām zemenēm

atradu dārzā pirmās 4 gatavās zemenes. nu tās, kuras tipa izskatās kā mežzemenītes.