*

kamēr neesmu tikusi pie bilžu šķirošanas, padalīšos ar vienu no spilgtākajiem Lietuvsbrauciena momentiem - braucam mājās, esam kādus 20km no LV robežas, ir apmēram vienpadsmit vakarā, debesis skaidras, pamalē vēl atspīd saulrieta oranžums, bet jau krietni krēslo. iebraucam nelielā mežiņā un... tieši mašīnai priekšā, lukturu gaismās, parādās uz šosejas tupošas pūces siluets. es sāku ķērkt, Kārlis paspēj ieraut pretējā joslā un pūci apbraukt. apstājamies, skatāmies atpakaļ - pūce turpina stāvēt, bet izrādās viņa nav viena - otrā joslā stāv vēlviena. ja viņa tur bija jau tad, kad rāvām pa kreisi, lai apbrauktu pirmo, tad sanāk, ka par mata tiesu izbraucām cauri divām pūcēm. lai gan ceļš bija tukšs, pabraucām atpakaļgaitā, lai tās pūces aizbiedētu no ceļa. jāatzīst, ka viņas aizvācās visnotaļ negribīgi.