*

uznāca iedvesma un izgudroju recepti svaigēdājtipa minikūciņām.
apakša:
~ 1 glāze neilgu brīdi pamērcētas žāvētas aprikozes;
~ 1 glāze mandeles
*sablenderē un iespiež silikona mafinu formiņas apakšā. apm 1 cm biezumā. ieliek saldētavā atpūsties.

vidus:
2 ne pārāk lieli banāni
~ 1/5 no litra kārbas ar saldētām zemenēm (man bija blendētas, nezinu kā ir ja ņem neblendētas. jāskatās pēc garšas)
mazliet piparmētru. ja nav svaigu, neraudiet. pieberiet šķipsniņu kaltētas.
*sablenderē, uzķopsē pa virsu apakškārtai un liek saldētavā atpūsties.

glazūra:
4 ēdk. nerafinētas kokoseļļas;
4 ēdk. medus vai agaves sīrupa (vai sliktākajā gadījumā muskovado cukura);
4 ēdk. kakao pulvera
valriekstu pusītes dekorēšanai
*eļļu un medu dabū kaut cik šķidrā konsistencē (piemēram, silta ūdens peldē. vārīt nevajag, lai neiet bojā labās vielas), iemaisa kakao. ķopsē pa virsu zemeņu-banānu masai. uzsprauž valriekstu pusīti un liek saldētavā atpūsties.



no dotā daudzuma sanāk akurāt aizpildīt manu 12vietīgo silikona mafinu pannu.
pirms ēšanas mazliet atlaidina. ja glazūru taisa ar medu, viņa tāda drusku gumijaina aukstumā paliek. ar agavi sanāk šokolādīgāka.
nākamreiz, kad būs iedvesma pačakarēšos ar agaru, lai nav jāsaldē, bet tad tur drošvien viduskārtas proprocijas pamainīsies.

kā arī sveiciens no manas austersēņu kolonijas. Sestās dienas vakarā viņa izskatās

es jau sapņoju par sēņu burgeriem streetburgera stilā. ar austērsēnēm vajadzētu sanāk vieglākiem un maigākiem, nekā portobello.