*

kad citas ziemas barojām mazputniņus, tiklīdz viņi atklāja, ka ir kur baroties, tā veda klāt arvien jaunus sugasbrāļu pulkus. tas aizgāja līdz tam, ka ilgāk pagulēt no rīta nebija iespējams, jo ikdienišķajā sēkliņu saujas izbēršanas brīdī aiz loga valdīja pilnīgs čirrr, čirrr, čiv, čiv, čiepppp, čiep balagāns, kas nerimās līdz sēkliņas tika servētas. šogad uzsākām barošanu līdz ar šitiem mīnus grādiem. pāris dienas barotava nostāvēja tukša un klusa, tad viņu atkoda viena zīlīte un nākamajā dienā atveda vēl dažas. vairāk klāt neved. katru dienu baroties nāk kādas ~4-6 zīlītes. izskatās, ka arī putnu pasaulē valda Kali Juga, kad rūpes par attālākiem radiem un draugiem ir mazsvarīgākas par paša labumu.
es kā reiz šogad cerēju uz to balagānu, jo mums tur tagad tā virtuve un es jau biju iztēlojusies kā sēdēšu un brokastošu kopā ar putniņu pūli. turklāt tās dažas zīlītes pat nenāk brokastlaikā.