Otrais?
Un ārsts arī dara citiem pāri.

(Reply to this) (Thread)

Tas ir par neļauniem cilvēkiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paga, vēlreiz, es samulsu un nesapratu, ko Tu atbildi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es arī samulsu. Ko var gribēt no cilvēka, kas tikko pamodies. vienkārši tie divi punkti nav obligāti piedienīgi ļaunestībai.

(Reply to this) (Parent)

Vai šis ir ētikas vingrinājums? Jo man intuitīvi pēc otrā punkta sāk šķist, ka bez brīvās gribas elementa īsti nevar spriest par ļaunumu. Es iztēlojos, kā autisms varētu nokļūt nāves grēku sarakstā, pielietojot kaut kādus arhaiskus vecās derības līmeņa priekšstatus, kamēr mēs varētu būt gana nobrieduši, lai spētu diskutēt par to, vai bipolārs cilvēks ir atbildīgs par visu, ko ir izdarījis, īpaši tad ja pats vēl iečekojas institūcijā pēc kādas no epizodēm.

To, ka mēs esam gana nobrieduši, es gan iespējams pārvērtēju. Kādu laiku atpakaļ mani twitterī diskusijā par krāpšanu nobloķēja par to, ka es pateicu, ka cilvēki jūtas nekontrolē, bet krāpšanu definē rīcība.

Kas attiecas uz nožēlu, tas jau kļūst interesanti, jo man grūti pateikt, vai tas stāv tuvāk brīvajag gribai, vai emocijām. Bet tur noteikti lomu spēlē tas, vai mēs balstāmies uz vienādām vērtībām, un vai mēs esam pietiekoši informēti par tām. Un atbildes visdrīzāk automātiski ir - nē un nē. Jo mūsu vērtības lielā mērā definē arī set of traumas, kas mūs spēj sāpināt diezgan unikālos veidos, un tad vēl potenciālajam pāri darītājam tās ir jāspēj nokomunicēt. Un pat tad, kad tas veiksmīgi ir izdevies, ir vēl jāpārvar tā empātijas barjera, jo ne kurš katrs spēs saprast to, kas un kāpēc tevi spēj sāpināt, un attiecīgi rīkoties.

(Reply to this) (Thread)

Nujānulūk, something along these lines,

Bet ko Tu šeit saproti kā "brīvu gribu"? Nu, man patīk tas, ka Tu to saproti kā kaut ko pretēju emocijām, curious as fuck, lai arī meiko sensu

Nožēla arī ir curious as fuck, jo man tā ir sajūgta ar empātiju, bet ne tikai, bet es nezinu (un turklāt ir milzīga atšķirība starp iekšēju nožēlu un tās izrādīšanu) (turklāt var taču nožēlot lietas tikai tādēļ, ka tās radīja kaitējumu pašam cilvēkam, vai tas atšķiras no nožēlas pat kaitējumu citiem?)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar brīvo gribu es domāju to brīdi, kad tu pieņem lēmumu. Emocijas tomēr ir tāds nekontrolējamāks process, lai gan atnāks kāds šrinks, un sāks stāstīt, ka jāpamaina attieksme, un mainīsies emocijas. But even if, es domāju, ka tas tomēr nav gluži tas, ko es šeit domāju ar brīvo gribu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un atbildība vispār ir vēl cits jautājums

Nu es varu iztēloties situāciju, kur divi cilvēki ir izdarījuši vienu un to pašu, bet vienu es uztvertu kā "ļaunu" un otru neuztvertu; es pat varu iztēloties, kur A izdara kaut ko sliktu un man šķiet, ka A nav ļauns, bet B tikai padomā, ka varētu to izdarīt, bet neizdara, un man šķiet, ka B ir ļauns

(Reply to this) (Parent)

a) Ļoti bīstams. Izolēt. Agri vai vēlu uzbruks. Tas ir tas pats kāpēc nekrofilija ir bīstami - agri vai vēlu viņš sev sāks taisīt līķus pats.
b) Ja aktīvi citiem nedara pāri, +/- OK, bet nav derīgs sadarbībai. Var strādāt kaut ko individuālu, bez kontakta ar citiem.
c) Mācīšanas vaina
d) Atkarājas no iemesliem, vai tie ir reāli vai tikai indivīda iedom;as, pirmais gadījums OK, otrais - bīstams [reliģisks fanātiķis, antivakcīnists etc]
e) Atkarājas kā. Pašaizsardzība - OK, atriebšanās - primitīvs mežonis.
f) Vidēji bīstams, problēmas ar paškontroles sistēmu
g) Praktiski OK, jo pie ``sliktas sekas`` pieder arī `` upuris cietīs``.


/..vai ir kāds viens punkts no saraksta, kuru izņemot, iedomātais "ļaunais cilvēks" nebūtu ļauns?/

Ja izņemam punktu a), pārējie ir tāsacīt labojami. a) ir visbīstamākais no saraksta. nākamais bīstamākais ir šķiet d) variantā `` iedomāti iemesli``

(Reply to this) (Thread)

Un tagad otrais raunds, vai šiem punktiem ir pretī liekamas situācijas, kurās Tu to vari attiecināt uz sevi?

Un variācija par punktu a: "cilvēks, kurām sagādā labsajūtu iztēloties citu ciešanas"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a2: "cilvēks, kurām sagādā labsajūtu iztēloties citu ciešanas" : ja izolēti, tad praktiski tik pat bīstams.

Ar ``izolēti`` tiek saprasts keiss kurā viņš iztēlojas tieši ciešanas + NE iztēlojas kā tās tiek novērstas.

(Reply to this) (Parent)

/vai šiem punktiem ir pretī liekamas situācijas, kurās Tu to vari attiecināt uz sevi?/

Praktiski visiem punktiem izņemot a) var piemeklēt šādas situācijas.

(Reply to this) (Parent)

Tātad situācijas:

b) Pasaulē ir daudz cilvēku. Empātija fokusējas uz personiski pazīstamajiem vairāk.
c) Izstāstīja kompānijā anekdoti par to kā tēvs pakārās nezinot ka kādam no tās kompānijas tēvs pakārās. Gadās.
d) No visas spēka iespēra cilvēkam kurš iegrimis smārtfonā slāja pa dzelzceļa sliedēm [tuvojas vilciens]. Iespēra jo rokas bija aizņemtas.
e) Jebkura pašaizsardzības situācija
f) automātiski iestājas ja ir situācija c) [ kamēr neuzzina ka ir nodarījis pāri]
g) Konsekvenciālists parastais, jebkurā situācijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet, teiksim, manā skatījumā starp lielākajām ciešanām ever ir 1) nožēla, specifiski par to, ka esi nodarījis kādam ciešanas (kas ir vispār pizģec, jo tās ir ciešanas, kuras tu kindof vari vismaz mēģināt izbeigt, atrodot sev attaisnojumus vai pasakot "tā viņam arī vajadzēja" vai "pats vainīgs", bet tādā veidā tu sevi padari par cilvēku, kam ir OK darīt citiem pāri, kas arī ir kaut kas tāds, ko vajadzētu nožēlot) 2) izolēšana no citiem, sociālā atstumšana

un a) punkts šajā gadījumā ir interesants, jo tas ir vienīgais, kur es esmu specifiski norādījusi, ka šis cilvēks nedara citiem pāri (lai arī manā skatījumā tas ir vienīgais, ko es ļoti izteikti uzskatītu par ļaunu cilvēku)

un a) variantā Tu piedāvā izolāciju kā risinājumu, bet tas faktiski nozīmē sagādāt cilvēkam ciešanas, lai arī viņš neko nav izdarījis, tikai varētu izdarīt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par (a)

Mana prognoze ir ka nepieņemot mērus tas par lielu varbūtību nodarīs būtisku ļaunumu. Tas ir tāpat kā par vecu mucu ar radioaktīviem atkritumiem, nu kamēr viņa tur stāv tehniski nevienam nekas ļauns nenotiek, bet viņa sāks tecēt, agri vai vēlu. Tāpēc labāk ir aizvākt.

Piebilde par nožēlu: Manā skatījumā tas ir emociju līmeņa instruments kas palīdz novērst vai pārtraukt vai izlabot ļaunu rīcību.

Novērst: Nu tipa viņš atceras kā ir nožēlot un saprot ka šito nožēlos un nedara to.

Apturēt: tas pats, `` turpināšu šitā => nožēlošu vēl vairāk``

Izlabošanas gadījumā nožēlošanas sajūta vājinās/ pazūd.

(Reply to this) (Parent)

Piebilde par izolāciju:

Nu tas ir tas ko var darīt, ja neapskata iznīcināšanu vai piespiedu rediģēšanu. Iznīcināšanai [ augstākajam sociālās aizsardzības mēram] ir daudz visādu negatīvu blakusparādību, tas ir viss tas kāpēc mēs ejam prom no nāvessodiem. Piespiedu rediģēšana: sāksim ar to ka mēs to īsti vēl neprotam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Te gan jāpiebilst, ka konkrēti par tādām lietām, kā nekrofīlija, mēs esam jau runājuši un es te stingri palieku pie nostādnes, ka to bīstamība nav predicēta uz līķu taisīšanu un paliek arī pati par sevi, bet šo iemeslu saprašana prasa sajēgu par to, kā Šellinga punktu un sakrālo konceptu struktūru pārkāpšana noved pie konsistenti suboptimālas spēles ar defect/defect līdzsvaru iterētās cietumnieka dilemmās, kas noved pie sabiedrības stabilitātes kritumiem, kas noved pie paredzami sliktiem civilizācijas iznākumiem.

Praksē indivīdam tipiski nav ne kognitīvās kapacitātes, ne laika, ne inklinācijas domāšanai šādās kategorijās, līdz ar to vienkāršāk ir utilitārismu "dimensionāli reducēt" uz deontoloģiju un nobļauties "LĪĶUS DRĀZT NEDRĪKST!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mani sajūsmina tas, ka man vispār nešķiet disturbing, ka cilvēki ir ilgi apsprieduši, vai līķus drāzt ir vai nav ok :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāda nobļaušanās izraisa piekasīšanos. Ak nedrīkst, kāpēc nedrīkst, utt.

Konkrētajā gadījumā debate par netiešo destabilizāciju drāžot līķus paliek, bet paralēli tam paliek arī tiešā bīstamība ka tādējādi rodas sērijslepkavas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man kā metaētikas plānā konsekvenciālistam ("labs-slikts" vērtējumu subjekts ir darbību iznākumi) te būtu kind of neveikli (jo tas galīgi nav tas freimvorks, kādā esmu pieradis domāt) braukt ar virtuistu ("labs-slikts" attiecas uz cilvēku īpašībām) ratiem, bet, nu, pamēģināsim.

Es teiktu, ka (a) un (b) ir no uzskaitītajiem vislielākais un aptuveni vienāds potenciāls sākt darīt citiem pāri; (c) ir vai nu epizodiski un reti, vai arī reducējas uz variāciju par (b); (d) visu nosaka iemesli un, protams, ir situācijas, kur tiešām vajag; (e) ir normāla parādība un vispārīgajā gadījumā bez papildus bažām; (f) var būt daudz kas no iepriekš minētā, ieskaitot vienkārši (a) vai (b) no cita leņķa; (g) ir relatīvi stabils un ne-bīstams tieši tik ilgi, kamēr apkārtējā sabiedrība un tās struktūra ir stabila.

No uzskaitītā (e) man neklasificējas kā kaut kas, ko es varētu klasificēt kā "ļaunu" (protams, velns, kā parasti, ir detaļās), par pārējiem varētu diezgan gari diskutēt.

(Reply to this) (Thread)

Nu, un ko saka konsekvenciālisms? Pieņemot, ka Tev ir zināmi šie intences fakti, un "nodarīt pāri" darbības iznākums ir vienāds visās situācijās.

Teiksim, ja Tu neizdomā kaut ko atjautīgāku, "atņemt hroniskam alkoholiķim pēdējo vīna pudeli"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, konsekvenciālisms saka, ka sliktas ir darbību sekas, reālas vai prognozējamas (kur pēdējā gadījumā, protams, vērtējuma drošums ir tieši proporcionāls prognozes stiprumam). Tuvākais "sliktam cilvēkam" konsekvenciālismā ir "cilvēks, kurš konsistenti un paredzami dara darbības ar sliktām sekām".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visi punkti vienādi, jo motivācija viena un tā pati- Tieksme pēc savas laimes. Taisi, cik punktus gribi un kādus gribi, bezgalīgi. Motivacija visiem viena.

(Reply to this) (Thread)

es ticu, ka šis konstruktīvais komentārs darīja Tevi laimīgu :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šaubu nav:D Paldies, šādi posti ir ļoti labs trenažieris:)

(Reply to this) (Parent)