|
Septembris 6., 2022
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) black_data | 07:56
Vai šis ir ētikas vingrinājums? Jo man intuitīvi pēc otrā punkta sāk šķist, ka bez brīvās gribas elementa īsti nevar spriest par ļaunumu. Es iztēlojos, kā autisms varētu nokļūt nāves grēku sarakstā, pielietojot kaut kādus arhaiskus vecās derības līmeņa priekšstatus, kamēr mēs varētu būt gana nobrieduši, lai spētu diskutēt par to, vai bipolārs cilvēks ir atbildīgs par visu, ko ir izdarījis, īpaši tad ja pats vēl iečekojas institūcijā pēc kādas no epizodēm.
To, ka mēs esam gana nobrieduši, es gan iespējams pārvērtēju. Kādu laiku atpakaļ mani twitterī diskusijā par krāpšanu nobloķēja par to, ka es pateicu, ka cilvēki jūtas nekontrolē, bet krāpšanu definē rīcība.
Kas attiecas uz nožēlu, tas jau kļūst interesanti, jo man grūti pateikt, vai tas stāv tuvāk brīvajag gribai, vai emocijām. Bet tur noteikti lomu spēlē tas, vai mēs balstāmies uz vienādām vērtībām, un vai mēs esam pietiekoši informēti par tām. Un atbildes visdrīzāk automātiski ir - nē un nē. Jo mūsu vērtības lielā mērā definē arī set of traumas, kas mūs spēj sāpināt diezgan unikālos veidos, un tad vēl potenciālajam pāri darītājam tās ir jāspēj nokomunicēt. Un pat tad, kad tas veiksmīgi ir izdevies, ir vēl jāpārvar tā empātijas barjera, jo ne kurš katrs spēs saprast to, kas un kāpēc tevi spēj sāpināt, un attiecīgi rīkoties.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |