gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-12-20 17:18:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
saki jel, cibas kognitīvā elite
Visu to humanitāro dabistisko tiesību hierarhijā kas jūsu prāt ir augstāk - tiesības dzīvot kopā ar saviem cilvēkiem, savā teritorijā vai tiesība pārvietoties kur vien vēlas? Vai kādai jādod priekšroka un kāpēc?

Papildinot: kāpēc man liekas, ka pirmā ir primāra. Cilvēki dabiski izveido savai ģimenei pavardu, alu, māju, sētu, pamazām veidojas ciemati, pilsētas un infrastruktūra. Ap to visu radniecīga, visiem saprotama kultūra, uzvedības etiķete. Tas ir organiski un racionāli vienlaikus. Ksenofobija izveidojas kā vajadzīgs šādas stabilas strukturētas vides pašaizsardzības līdzeklis. Firewall. Caur fajervōlu var šad tad izlaist cauri noderīgu "citu", bet pamatā tas attur no tautu staigāšanas pa savu pagalmu. Man liekas, ka cilvēku kopumi, kas ilgā laikā radījuši savu sakārtoto, pat ja ne perfekto, makro mājokli, ir tiesīgi to sargāt kā savu, neļaut ārējiem spēkiem to mainīt. Ceļinieks var būt mīļš viesis, kamēr uzvedās atbilstoši vietējai struktūrai un necenšas masveidā pārņemt dzīves telpu ar saviem radagabaliem. Ja aiz labām attiecībām šāds demogrāfisks šifts notiek, labi, bet ne manufaktūrētā, top-down veidā, kā tagad. Iniciēts no tādu cilvēku iegribām, kas savu darbību sekas nekad pilnā mērā nebaudīs, jo ir visaizsargātākā klase.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2018-12-20 17:56 (saite)
Ne "manuprāt", bet tiesības pārvietoties tajā sarakstā ir augstāk.

Pārējais, pat ja nekasāmies par vārdiem, not trū - tas, ka cilvēki bieži nošķir savējo/svešo, nenozīmē, ka reāli svešie vienmēr būtu bijuši ļoti nošķirti (eksogāmija ir pat bioloģiski "veselīgāka").

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-12-20 18:01 (saite)
Par bioloģisko veselīgumu ar tevi es atturēšos runāt, jo nu tur genderi hmm..

Tu tomēr nevēlies paskaidrot kāpēc ceļotāja tiesības ir augstākas par mājsēža? Es aprasktīju kāpēc uzksatu kā uzskatu. Ieskicē tu ar.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2018-12-20 18:13 (saite)
Ar "ne manuprāt" es biju domājusi, ka tas nav mans viedoklis. Ar otro rindkopu es biju domājusi vairāk to, kā parasti ir, nevis kā jābūt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-12-20 18:19 (saite)
Tad kā viedoklis tas ir?

Tāpēc ksenofobijai ir dažādas gradācijas. Ir svešie, kas tiek vieglāk pieņemti, nekā citi. Laikam atkarīgs no svešādības pakāpes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2018-12-20 19:56 (saite)
Es tev atskaņoju to, kas ir rakstīts cilvēktiesībās.
Also nē, nav atkarīgs no svešādības, nekādā veidā. Lielākās un dramatiskākās šķirtnes un nesaprašanās mēdz būt starp ļ līdzīgām kultūrām

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-12-20 20:00 (saite)
Cilvēktiesībās ir rakstīti viedokļi. To var pārrakstīt. Man interesē kas Tev personīgi šķiet primāra tiesība.

Dramatiskākās, varbūt - biežākās, nē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2018-12-20 21:01 (saite)
Nu labi, tevi neinteresē mani viedokļi, jo genders un tā :D

Un sobstvenno jā, gan dramatiskākās, gan biežākās, jo drāma parasti veidojas starp blakus esošām kultūrām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]217
2018-12-20 18:09 (saite)
tiesības pārvietoties. saku to, jo pati satiku "savu cilvēku", un ja ieskaita draugus, kas ir kā ģimene, tad "savus cilvēkus" daudzskaitlī, jo man bija šādas tiesības pārvietoties ES teritorijā, kur acis rāda un izvēlēties, kur es gribu dzīvot.
dzīvot kopā ar saviem cilvēkiem var jebkur, pēdējo 3 gadu laikā sanācis (neplānoti) pārcelties uz 3 dažādām vietām vienas valsts ietvaros, iespējams dēļ breksita nāķsies pārcelties uz kādu citu valsti. līdz ar to. mājas sava ziņā ir pārvietojams jēdziens (ne pavisam, jo Latvija vienmēr kkādā ziņā būs mājas, bet tomēr)

bet ļoti iespējams, ka tas ir atkarīgs no katra cilvēka. ir tādi cilvēki, kas jūtas labi dzīvojot vienā vietā, homogēnā, nemainīgā vidē. savukārt, citiem, kā man, monokultūru/vienas valodas/kultūras dominanci (kāda ir Rīgā) ir grūti panest un velk uz multikulturālām vidēm.

iespējams vislabāk būtu jau, ja būtu iespējams nodrošināt abām pusēm labvēlīgus apstākļus, ļaut pārvietoties tiem, kam velk uz brīvību, un dzīvot savos izolētajos cietokšņos tiem, kam velk uz sačupošanos savā kompānijā...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-12-20 18:22 (saite)
Nu jā, principā piekrītu kopējam sentimentam, bet laikam tomēr sanāk, ka ceļotāji un mājsēži var izcīnīt virsroku viens pār otru tikai samērā vardarbīgā veidā.
Man piemēram patiktu hipotētisks katras nācijvalsts sadalījums divos anklāvos, kur kriesie dzīvo zem savām kreisajām politikām un kopā ar cilvēkiem, kurus viņi grib uzņemt, savukārt nacionālisti savā ar analoģiskām tiesībām. Nez vai loģistiski iespējams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]217
2018-12-20 18:29 (saite)
visticamāk, ka nav iespējams.
grūti jau arī no vēsturiskās perspektīvas, nevar jau ņemt un pēkšņi izšvirnīt no mājām ideoloģisko uzskatu dēļ. sak, zinkā, piemēram, sadalīsim Lielbritāniju divos apgabalos, vienā puse lai dzīvo breksitieri, otrā remaineri. Latvijā sadzīsim tos, kas piekrīt uzņemt bēgļus, Zemgalē, pretiniekus Kurzemē. Vidzemnieki sāktu bļaut, a mums Latgale nepatīk, utt, Daugavpils pateiktu, a mēs vispār Našai Rašai gribam pievienoties:D
Un galu galā, ņemot vispārējo cilvēku stulbumu, pat ja izdotos izveidot tādu sistēmu, kur abas puses laimīgas, gan jau kāds atrastu veidu, kā to visu sap**t... karš ir vienmēr financiāli kādam izdevīgāks nekā miers...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-12-20 18:33 (saite)
Pie mums zvaigznītes vēl nav jālieto. Pie mums, atšķirībā no UK, vēl ir puslīdz okej ar vārda brīvību, lai sapis to zirgs.:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]217
2018-12-20 18:38 (saite)
es to tā pati no sevis, pieklājības vārdā, neesmu vēl manījusi nevienu, kas man liegtu kko teikt :P :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]rasbainieks
2018-12-20 22:05 (saite)
nav jau arī tādu "abu pušu". katram indivīdam ir grēda ar dažādām identitātēm, un jebkura cilvēku grupa pēc kaut kādām pazīmēm iedalās in-group un out-group.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2018-12-20 20:20 (saite)
Nu, nu, lai nu kas, bet Rīga tiešām nav monokulturāla vide, diemžēl.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2018-12-20 20:26 (saite)
Par monokulturālu jaunrunā sauc vidi, kurā allahuakbāri nevicinās ar nažiem un spridzekļiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]217
2018-12-20 22:59 (saite)
varbūt arī tādu, kur nestrādā vienā darbavietā/nedraudzējies/nekomunicē/ikdienā nesastopies ar frančiem, itāļiem, rumāņiem, poļiem, itāļiem, grieķiem, vāciešiem, somiem, šveiciešiem, indiešiem, arābiem, lietuviešiem un igauņiem...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]217
2018-12-20 22:55 (saite)
nu varbūt man tāda vide/darbavietas/mācībuvietas pagadījās apkārt vairumā, pārsvarā apkārt bija latvieši, pa saujiņai krievu draugu, pāris ukrainietes, baltkrievietes, utt.

ja neskaita tūristus, tad lielākoties tomēr pārsvarā uz ielas Rīgā dzirdama pārsvarā latviešu/krievu valoda. (es saku monokultūra apzinoties, ka mono, nozīmē 1, jo tādā pasaules kontekstā, Latvijā krievu un latviešu kultūras ir salīdzinoši līdzīgas)

varbūt arī tāpēc ka dzīvoju kādreiz Londonā un daudz vazājos pa pasauli, Rīga šķiet ļoti viendabīga katrreiz, kad tur iegriežos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2018-12-20 23:53 (saite)
interesanti, vai tev bija vecvecāki, kuri varēja pastāstīt, cik līdzīga kultūra viņu valsti okupēja?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]217
2018-12-21 00:10 (saite)
Tu domā manu vecmammas brāli, kurš nomira Sibīrijā raktuvēs, jo vienīgais, kas bija ko ēst, bija zāle? Vai varbūt vectēva ģimeni, kurā nācās karot abās, krievu/vācu pusēs vienam pret otru. Vai varbūt pārējos radus, kuriem uzspieda krievu valodu, un neļāva svinēt latviešu svētkus un atņēma dzimtas īpašumus?
Vēsturi es zinu, neuztraucies.. Pati arī pieredzēju padlaiku beigas un nezināju, kas ar tēti notiks, kamēr viņš bija prom barikādēs.

Bet es arī zinu, ka mana vecuma krievu cilvēki, kas uzauguši visu mūžu Latvijā, un runā tekoši latviski, arī kā ārsti ārstē latviešu pakaļas vai kā skolotāji māca latviešu bērnus, nav tie paši cilvēki, kas izsūtīja un nogalināja cilvēkus.
Es arī spēju atkāpties no naida un paskatīties uz “kultūru” plašāk. Manuprāt, krievu un latviešu kultūras ir daudz tuvākas, nekā, piemēram latviešu un arābu vai latviešu un ķīniešu, un es nenožēloju, ka spēju lasīt, rakstīt un komunicēt krieviski, un lasīt krievu autoru darbus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2018-12-21 00:16 (saite)
Protams, ka atsevišķu cilvēku saskarsme var būt pozitīva, bet ne par to ir stasts, jo piespiedu "kulturālo bagātināšanos" un Latvijas pārkrievošanu nekādi nevar saukt par pozitīvi parādību, tāpat kā par tādu nevar saukt Eiropas islamizāciju tagad.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]217
2018-12-21 00:24 (saite)
Tu esi ielasījusi manā tekstā to, kas pašai sāp,
es nekur nerakstīju par pārkrievošanu kā par kko pozitīvu. es vienīgi teicu, ka uz, piemēram, Londonas fona vai citu vietu, kur esmu dzīvojusi fona, Rīga šķiet ļoti viendabīga/monokulturāla, un ka kamēr dzīvoju lv, man pārsvarā bija apkārt latvieši, un krievi, un vēl pavisam nedaudzi baltkrievi un ukraiņi. kas kopumā ir visai līdzīgas kultūras. un arī tad latviešu kultūra vēl tām pāris slāviskajām kultūrām pāri izteikti dominēja (to ļoti labi var sajust, piemēram, aizbraucot uz Daugavpili)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2018-12-21 01:04 (saite)
tik un tā nesaprotu, kā, zinot pārkrievošanas vēsturi un kaut vai vēlēšanu rezultātus Rīgā, var to nosaukt par monokulturālu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]217
2018-12-21 01:18 (saite)
tāpēc lai starp pamperu mainīšanu un sīkās likšanu gulēt ar vienu roku rakstot ar vienu vārdu aizvietotu vairāku vārdu virkni. kā jau iepriekš komentēju šajā gadījumā rakstīju viendabīga/monokulturāla lai aizvietotu teikumu “Rīgā pārsvarā ļoti izteikti dominē latviešu kultūra kopā ar krievu kultūru, un abas šīs ir savstarpēji tuvākas kultūras, nekā, piemēram, latviešu un ķīniešu. ja salīdzina tikai atsevišķi latviešu un krievu kultūras atrauti no visām citām, viņas ir ļoti atšķirīgas, bet ja viņas abas salīdzina uz visu pasaues kultūru fona, tad latviešu un krievu kultūras ir daudz tuvākas nekā, piemēram, latviešu un spāņu”

tāpat, kā es nesaku cisgender woman, bet saku vnk sieviete, vai nesaku cisgender man, bet vnk vīrietis

... vārdu taupīšanas nolūkos...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2018-12-21 01:52 (saite)
tāpēc jau pieminēju jaunrunu, cisgenderi ir no tās pašas vācelītes

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]217
2018-12-21 02:06 (saite)
lol, Tu visur ieraugi apspiedošus zaļus briesmonīšus, ideoloģiju un smadzeņu skalošanu? tas par cis bija piemērs vārdu taupīšanas nolūkam, ko minēju, jo augstāk diskusijā gnidrologs un honeybee ierunājās par genderiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2018-12-21 12:33 (saite)
nē, latviešu un krievu kultūras n a v līdzīgas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-12-21 12:44 (saite)
t.sk. padomju kontekstā. latviešu un krievu kultūras bija nedaudz līdzīgas cara laikos, bet arī tad starp abām kultūrām bija vairāki bezdibeņi, kaut vai lasītpratēju skaits, brīvlaišanas gads utml., kas vien ir izšķirošs faktors. bet līdz ar padomju migrantu masu iepludināšanu principā tiešām ir runa par divu pilnīgi svešu un kategoriski atškirīgu civilizāciju sadursmi. 90% gadījumu krievs ir viņu bēdīgais etniskās kultūras konteksts + homo sovieticus. latviešiem šie procenti ir daudz mazāki, turklāt etniski vēsturiskais konteksts pat dara godu, piemēram, kaut vai tik banāls fakts, ka "kūtrie" latvieši jau vēsturiski ir daudz vairāk pašdarbnieku kolektīvos nekā krievi. šis un vēl neskaitāmi faktori latviešus padara daudz tuvākus tiem pašiem spāņiem - vai pat japāņiem! - nekā krieviem. Rīga vispār ir viena no dīvainākajām paralēlo pasauļu pilsētām šajā Baltijas jūras krastā. latvieši un krievvalodīgie dzīvo pilnīgi citos visumos - citas skolas, citi klubi, citi pasākumi, citi mediji, citi draugi, bieži vien pat etniski nodalīti uzņēmumumi. Centrs, Āgenskalns, Teika - cilvēks ir vienā pasaulē, bet tiklīdz tu pamet šos nosacīti latviskākos rajonus, tu nonāc pilnīgi svešā pasaulē - it īpaši, ja esi galvaspilsētā ienācējs no provinces. Rīga, Liepāja, Daugavpils, atsevišķas Ventspils vietas, Kauguri Jūrmalā - tur jebkuram tūlīt skaidrs, ka nonākot citā rajonā uzreiz ir citi cilvēki un pavisam cita kultūra un pasaules izpratne, un ka "kultūŗu bagātināšana" vai "daudzveidība" ir fantastiski ciniska himēra. lai nu ko, bet Latvija jau nu tiešām, iespējams, daudz vairāk nekā vairums "Rietumeiropas" zina, ko nozīmē integrācija un masu imigrācija (t.i., kolonizācija) un ar to saistītās problēmas. ir gana daudz latviešu, kuri šo iemeslu dēļ Rīgu nereti uzskata par nedzīvojamu pilsētu, krieviskotu vidi, un tieši tādēļ - līdzīgi modernajiem zviedriem - pārceļas uz tuvīniem vai tālākiem laukiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]217
2018-12-21 13:49 (saite)
ahh, lol, nu varbūt dzīvojot un strādājot kopā ar spāņiem esmu guvusi nepareizu priekšstatu par viņu kultūru, par to cik ļoti atšķiras attiecības cilvēku starpā, attieksme pret dabu, attieksme pret darbu un dzīvi kopumā, par to, kas tiek vērtēts kā labs un pieņemams, un varbūt man latviešu un krievu kultūras šķiet līdzīgas, jo es uzaugu Ķengaragā, un skolā gāju kopā gan ar latviešiem, gan krieviem, tāpēc mans latviskums droši vien nav "īstais, vienīgais un pareizais". :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-12-24 00:54 (saite)
Protams, ak, šīs skolas Rīgas geto rajončikos, kur latvieši daudzviet joprojām ir minoritāte. Šur tur Pārdaugavā un centra savulaik vismaz latviešu un krievu skolas kāvās savā starpā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2018-12-24 00:56 (saite)
Jā, piemēram, latviešu un krievu attieksme pret dabu - nereti kā diena pret nakti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2018-12-22 23:13 (saite)
/latvieši un krievvalodīgie dzīvo pilnīgi citos visumos - citas skolas, citi klubi, citi pasākumi, citi mediji, citi draugi,/

krišjānis atkal nefiltrē realitāti, mums laboratorijās ir visādās valodās runājoši

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-12-24 00:51 (saite)
“mums laboratorijās”, he he, labs joks, cik reprezentatīvi. daudzviet krievi un latvieši strādā vienuviet, nu un, padomju laikā vispār visi strādāja vienuviet, daudz vairāk nekā šodien, jo tautu draudzība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2018-12-24 12:13 (saite)
nu un tad kur problēma?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]snauts
2018-12-20 18:10 (saite)
Tas ir tāpat kā pajautāt kam ir lielākas tiesības eksistēt, vilkiem vai zaķiem?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-12-20 18:24 (saite)
Kāpēc tāds salīdzinājums? Tiesības ir abiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2018-12-20 18:29 (saite)
Vot, vot, kāpēc gan nevar pārvietoties kur vien vēlies kamēr netraucē cilvēkiem kas tur dzīvo?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-12-20 18:36 (saite)
Nu pirmkārt, jo cilvēki to visu ir uztaisījuši un tā kā laikam drīkst ilzemt vai pieņemt viesus sevis uztaisītajā. Da un ja netraucē, tad jau visdrīzāk, ka uzņems. Problēmas jau parasti ir tieši ar nespēju/nevēlēšanos pieņemt vietējās tradīcijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snauts
2018-12-20 18:38 (saite)
Tiesības ir lielākas tam kuram lielāka vara.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-12-20 19:00 (saite)
pareizi, prava jesķ u ķeh u kovo boļše prav

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2018-12-20 18:41 (saite)
Man šķiet, ka vērtēt, kuras tiesības ir augstākas, vispār nav pareizais veids, kā uz to raudzīties. Tas būtu, kā vērtēt, vai augstākas tiesības ir smēķēt vai netraucēt citam ar smēķēšanu. Abas ir tiesības un to mijiedarbība var būt ļoti dažāda.

Arī tas, ka pat ar to, ka ir pilnīgas tiesības smēķēt (kur tas netraucē citiem), tomēr valdība to visādi cenšas ierobežot ar nodokļiem, reklāmas aizliegumiem utt. Tiesības uz kaut ko vēl nav viss stāsts.

Tāpat arī migrācijas stāstos ir jāšķiro individuālais līmenis no makro līmeņa, kurā var būt pilnīgi cita pieeja. To pārāk daudzi jauc.

(Atbildēt uz šo)


[info]heda
2018-12-20 19:31 (saite)
Nav jau runa tikai par pārvietošanos, "labie, pareizie cilvēki" mēdz uzskatīt, ka pienākas pārvietoties gribošos arī pilnībā uzturēt. No tā dažviet brīvā laika pābagātība dažādām kriminālām un islāmisma propagandas aktivitātēm.

(Atbildēt uz šo)


[info]eermaniitis
2018-12-20 19:47 (saite)
pārvietoties ir tiesības, kamēr nesaņem pa muti, tas visiem lauku diseņu ceļotājiem zināms, protams tiesības saglabājas arī pēc fist-orālā akta, tomēr gribēšanas aprobežojas

visā pārējā paralēli

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-12-20 19:51 (saite)
migrācijreālisms

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]riobravo
2018-12-20 22:06 (saite)
Nu iedomājies, tevi kāds psihopāts tur ieslēgtu istabā, tev rodas iespēja izbēgt pa balkonu uz kaimiņa dzīvokli. Hujova, ja kaimiņš tevi nelaidīs iekšā un tev jāiet atpakaļ, ja negrib nosalt. No otras puses, kaimiņš var mierīgi nelaist iekšā kaut kādu dzērāju savā hatonā, becuz he can. Un tā mēs nonākam pie tā, ka pārvietoties vajag atļaut, bet ne visiem, un šī manuprāt arī ir galvenā problēma. Whitelistošana > blacklistošana. Beigās tad laikam sanāk, ka tiesības dzīvot kā tu gribi ir primārās, tomēr par nepalīdzēšanu nelaimē nonākušajam arī pienākas sods (varbūt pat kriminālsods? neatceros). Šo visu noteikti var uzrakstīt īsāk un konkrētāk.

(Atbildēt uz šo)


[info]ctulhu
2018-12-20 23:18 (saite)
Neaizskarama privātā telpa katram (vietsēžu vajadzība) un droša ērta publiskā telpa visiem (ceļotāju vajadzība), es domāju ka tas ir nepieciešamais minimums. Kas to traucē tas ir slikti.

(Atbildēt uz šo)


[info]eos
2018-12-21 03:53 (saite)
Pārvietošanās ir labi, bet katrai valstij būtu jāpieņem stingri likumi integrēšanai un izraidīšanai, ja cilvēki, kuri šeit iebrauc, neiemācās (piemēram 6-12 mēnešos) šejienes likumus un valodu.

Likumiem, kuri aizsargā pamatnāciju, būtu jākļūst aizvien tiešākiem un skarbākiem situācijā, kad 1/6 latviešu ir ārzemēs. Lai tie, kas šeit vēl ir, tiešām Latvijā justos kā mājās.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?