Man šķiet, ka vērtēt, kuras tiesības ir augstākas, vispār nav pareizais veids, kā uz to raudzīties. Tas būtu, kā vērtēt, vai augstākas tiesības ir smēķēt vai netraucēt citam ar smēķēšanu. Abas ir tiesības un to mijiedarbība var būt ļoti dažāda.

Arī tas, ka pat ar to, ka ir pilnīgas tiesības smēķēt (kur tas netraucē citiem), tomēr valdība to visādi cenšas ierobežot ar nodokļiem, reklāmas aizliegumiem utt. Tiesības uz kaut ko vēl nav viss stāsts.

Tāpat arī migrācijas stāstos ir jāšķiro individuālais līmenis no makro līmeņa, kurā var būt pilnīgi cita pieeja. To pārāk daudzi jauc.