tiesības pārvietoties. saku to, jo pati satiku "savu cilvēku", un ja ieskaita draugus, kas ir kā ģimene, tad "savus cilvēkus" daudzskaitlī, jo man bija šādas tiesības pārvietoties ES teritorijā, kur acis rāda un izvēlēties, kur es gribu dzīvot.
dzīvot kopā ar saviem cilvēkiem var jebkur, pēdējo 3 gadu laikā sanācis (neplānoti) pārcelties uz 3 dažādām vietām vienas valsts ietvaros, iespējams dēļ breksita nāķsies pārcelties uz kādu citu valsti. līdz ar to. mājas sava ziņā ir pārvietojams jēdziens (ne pavisam, jo Latvija vienmēr kkādā ziņā būs mājas, bet tomēr)

bet ļoti iespējams, ka tas ir atkarīgs no katra cilvēka. ir tādi cilvēki, kas jūtas labi dzīvojot vienā vietā, homogēnā, nemainīgā vidē. savukārt, citiem, kā man, monokultūru/vienas valodas/kultūras dominanci (kāda ir Rīgā) ir grūti panest un velk uz multikulturālām vidēm.

iespējams vislabāk būtu jau, ja būtu iespējams nodrošināt abām pusēm labvēlīgus apstākļus, ļaut pārvietoties tiem, kam velk uz brīvību, un dzīvot savos izolētajos cietokšņos tiem, kam velk uz sačupošanos savā kompānijā...