Gandrīz nekad, man arī mormoņi un citi dīvainīši pagalam reti nāk klāt. Man ir teorija, ka es esmu daļēji neredzamais cilvēks. Šad tad mani var redzēt, bet parasti nē.
Lūk, ticībai mani nepievērš, un arī "nadziņus un Īpašo Nāves Jūras Skrubīti" nepiedāvā. Bet asaraini stāsti par pazaudēto/aizmirsto naudu - varu, ja ne grāmatu, tad bukletiņu izdot.
Kādreiz nāca, tagad man droši vien ir sejas izteiksme "Nenāc klāt!"
Bet tā taču ir brīnišķīga iespēja vingrināties improvizācijā. Nākamreiz tev uzdevums: panākt, lai tas biļeti nozaudējušais nabadziņš TEV iedod naudu ;)
Nu, es esmu apdomājusi stratēģiju - "Es esmu gaida un devusi solījumu par vienu labu darbu dienā, bet vadītājs tāds neticīgs gadījies. Es varētu ar jums nofotografēties"