Gandrīz nekad, man arī mormoņi un citi dīvainīši pagalam reti nāk klāt. Man ir teorija, ka es esmu daļēji neredzamais cilvēks. Šad tad mani var redzēt, bet parasti nē.

Lūk, ticībai mani nepievērš, un arī "nadziņus un Īpašo Nāves Jūras Skrubīti" nepiedāvā. Bet asaraini stāsti par pazaudēto/aizmirsto naudu - varu, ja ne grāmatu, tad bukletiņu izdot.

Par ticību arī reiz bija! :)

Jā, tas, ka dāmas negribēja naudu, mani pārsteidza. Bet atzīsim, nevar jau zināt, pie kā viņas sākotnēji vērsās.