ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2016-10-04 00:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
demokrātija
Kādi ir sekojoša koncepta plusi un mīnusi?

Koncepts:

Pilsoņu balss tiesības nosaka viņu kompetence.

Kompetenci nosaka 2 veidos

A: tiesības (un balsu skaitu) dabū, noliekot pirmsvēlēšanu eksāmenu - pēc vērtējuma.
B: tiesības (un balsu skaitu) dabū pēc formālās izglītības, tipa basic level 1 balss, bsc 2 vai 3, msc 4, phd 5 utt.

Tā kā ne visiem kompetentajiem cilvēkiem ir formālā izglītība (un vēlēšanās/ vajadzība/ iespēja to iegūt), varianti A un B strādā kopā.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2016-10-04 07:18 (saite)
OK,
A variantam
pluss pa lielam tikai tāds, ka jau pirms vēlēšanām būs zināms, cik cilvēku šajās vēlēšanās teorētiski varētu piedalīties, un katram atsevišķajam vēlētājam ir zināms, ka viņa balsij ir nozīme,
mīnuss - to cilvēku, kas nav pieteikušies eksāmenam, intereses netiek ņemtas vērā praktiski necik. Paskaties tabulās, konstatē, ka, teiksim, cilvēki ar invaliditāti praktiski nav likuši eksāmenu, jo viņiem tas ir pārāk grūti? Yeah, forši, nav jātērē budžets cilvēkiem ar invaliditāti :) Nav likuši eksāmenu pensjonāri? NU I ĻOTI LABI, nav jātērē sirdsapziņa, viņiem kaut ko solot, plus medicīna, kas paredzēta tikai tiem, kas var balsot, ir pilnīgi cita medicīna (sk. augstāk "masīva nereprezentācija") => bet bez šīs statistikas iztikt nevar, jo kā tad tu citādi zināsi, kuriem vēl šo testu palīdzēt nolikt? + augstāk redzamais komentārs par eksāmena sarežģītību

B:
pluss tas pats kas augstāk, plus teorētiski balsot ies tie cilvēki, kas teorētiski var domāt sistemātiski un sistēmiski
mīnuss: politizēta izglītības sistēma (negatīvo scenāriju vienkārši dahuja), vēl izteiktāks "kompetento" cilvēku elitārisms, drausmīgi daudz tiek reprezentēti cilvēki, kuriem ir laiks, nauda, izdevīgs teritoriālais novietojums etc, lai dabūtu to phd, vēl mazāka nepieciešamība skaidrot politiskus lēmumus, vēl mazāka nepieciešamība ieklausīties tajos cilvēkos, kas jau tagad ir pārāk maz reprezentēti, un kuriem varbūt balsošana ir bijis viens no retajiem veidiem, kā dabūt jelkādu rīcībspēju. t.i., uz vienu profesoru, kas var pateikt, "kā tagad būs" un tikt uzklausīts, uz vienu phd, kuru politiķi var nopirkt ar granta apsolījumu, būs trīs cilvēki, kuru balsij vienkārši ir maza nozīme un iespējas ietekmēt politiku - vēl mazākas. Augstākā izglītība mūsu valstī (un citās vēl vairāk) ir privilēģija, nevis pašsaprotamība.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-10-04 07:22 (saite)
Amizanti, ka politika ir gandrīz vai vienīgā joma, kur "elitārisma" konceptam mēdz būt tik negatīva piešķirtā nokrāsa.

Daļēji tas varētu būt tādēļ, ka cilvēki ir pārstājuši domāt par politiku un valsts vadīšanu kā amatiem, kā konkrēta veida kompetenci prasošām profesionālās darbības sfērām. Tas, protams, triviāli korelē ar ideju, ka valsts vadībā var rezultatīvi piedalīties katrs, un atstāj daudz vielas pārdomām par šādas idejas produktivitāti un lietderīgumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2016-10-04 07:37 (saite)
nezinu par "mēdz būt piešķirta", IMO elitārisms sūkā visur :) vienkārši tad, kad elitārisms ir tikai figņa pašas "elites" galvās, tas ir smieklīgi/nožēlojami/paciešami, problēma sākas, ja elitei iedod varu (nu tb ja "elitārās" literatūras rakstnieki sāktu diktēt to, kas *vispār* ir literatūra un kādas grāmatas drīkst izdot, man būtu tieši tādas pašas problēmas, ja)

bet vispār jau sāksim ar to, ka runa, ja nemaldos, bija par balsstiesībām. tas, ka valsts vadīšana ir kā amats, kam nepieciešama atbilstoša izglītība, man šķiet OK doma, bet tikai komplektā ar to, ka valsts vadītājiem ir jāpārliecina *visus* spriestspējīgos cilvēkus, ka viņi dara kaut ko jēdzīgu.

bet varbūt man automātiski izraisa pretestību jebkāda ideja, kas samazina kādas cilvēku grupas tiesības/iespējas/brīvības pakāpes. nu tb mani arī biedētu ideja, piemēram, uzlikt visiem bērniem nevainības jostu un atmūķēt pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas, lai arī plusi tak milzīgi, vai ne? nekādas bērnu izmantošanas, nekādu teenage pregnancy, beeeet.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-10-04 07:43 (saite)
Es šaubos, ka lielākajai daļai cilvēku ar brīvību saistās politiskā brīvība (pareizāk, politiskā brīvība sāk ieņemt būtisku lomu tajā brīdī, kad tās trūkums sāk mazināt personīgo un ekonomisko brīvību, kas ne tuvu vienmēr ir kauzāli saistīti vai kaut korelējoši).

Un jā, runa ir par balsstiesībām. Ja pieņemam, ka visa balsošanas ideja kā tāda nav farss un ir paturama ne tikai formas pēc, tad balsstiesības un to sadalījums ir vērā ņemams faktors valsts pārvaldē un jautājums par kaut kādu kompetences minimumu kļūst aktuāls arī "ierindas pilsoņa" gadījumā. IMO no vajadzības pēc politiskas kompetences smagās nastas var atbrīvoties tikai tad, ja to unilaterāli deleģē šim pašam top-down aparātam, kurš tad reizē nes gan varu, gan atbildību. :>

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2016-10-04 08:16 (saite)
pilsoņus izglītot var arī bez riskantas politiskās sistēmas maiņas (piem., ieviešot kritiskās domāšanas pamatus kā daļu no obligātās pamatizglītības). un, piezīmēsim, ikvienam, kas daudzmaz saprātīgā vecumā ir dzīvojis sistēmā, kur politiskā brīvība nav pašsaprotama, tomēr šķiet, ka tā ir svarīga :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-10-04 08:25 (saite)
Cilvēkiem mēdz šķist ļoti daudzas un dažādas lietas (un prognozēju, ka lielākajai daļai Tos Laikus piedzīvojušo cilvēku arī prioritāšu indeksā augstāk stāvēs piectūkstoš desas paveidu dabūšanas iespēja bez vajadzības stāvēt kilometru garā rindā, nekā iespēja personīgi piedalīties politisko un ekonomisko procesu izstrādē un vadībā) bet par pēc noklusējuma klātesošu izglītošanu kritiskajā domāšanā un citās labās un vajadzīgās lietās es, protams, esmu tikai un vienīgi par. Vai tas ir pietiekami, es nezinu, bet tas ir vismaz nepieciešami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chrono
2016-10-04 12:44 (saite)
Bija arī laiks, kad braukt bez tiesībām bija pašsaprotami. Vai būšana par vietējo ciema ārstu bez jebkādas medicīniskās izglītības. Kaut vai elementāru kritēriju izturēšana, lai varētu piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmēs visus ir tikpat liels brīvības zaudējums kā neļaušana balsot cilvēkam, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2016-10-04 14:41 (saite)
Tb doma, ka vēlē visi, bet kandidātam vēl bez tā, ka par viņu nobalso ir jāliek eksāmens būtu OK?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2016-10-04 18:29 (saite)
''Tas, protams, triviāli korelē ar ideju, ka valsts vadībā var rezultatīvi piedalīties katrs, un atstāj daudz vielas pārdomām par šādas idejas produktivitāti un lietderīgumu.''

Jā, tā ir aplama ideja un apelē pie komunistiskās sensibilitātes. Ņemot vērā, ka atgriezt tradicionālo sistēmu, kur brahmaņus mācīja par brahmaņiem, kšatrijus par kšatrijiem etc. neatgriezt, tad paliek vien variants ieviest puslīdz meritokrātisku demokrātiju.

Veidot eliti pēc pilnīgi arbitrāriem bullšit principiem ķipa formāls izglītības papīrs vai no ctulhiem un maindbaunidem sastādītu komiteju veidotiem tik pat arbitrāriem eksāmeniem ir prosta lol. Ķip, es jau varu iedomāties vienu no testa jautājumiem: ''Vai esi par vai pret abortu aizliegšanu?''

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-04 18:33 (saite)
Nea. Tas jautājums skan: Kā attīstās embrijs?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kjiimikjis
2016-10-04 08:37 (saite)
Par A: kaut kādā mērā reprezentācijas trūkums būtu, bet diez vai tāds, kā mini piemēros. Galu galā, saprātīgs (t.i., attiecīgo eksāmenu nokārtot spējīgs) cilvēks spēka gados un bez fiziskiem defektiem apzinās, ka par invalīdu var kļūt da jebkurā brīdī, ja nepaveicas, un par pensionāru - konkrētā nākotnes brīdī, ja paveicas dadzīvot. Līdz ar to, nav tā, ka varētu šiem jautājumiem uzšķaudīt.
Piekrītu gan, ka tas pamatīgi izmainītu politisko reklāmu raksturu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2016-10-04 09:05 (saite)
nu paga, kad tu kā saprātīgs indivīds esi, piemēram, gājis pie kādas iestādes/uzņēmuma vadības ar sūdzību par to, ka viņi nav invalīdiem draudzīgi, a ja nu gadījumā pats nejauši bez acīm paliec?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-10-04 09:57 (saite)
Nu principā cilvēki mēdz par tādām lietām taisīt traci. Pēdējais piemērs - ar neredzīgajiem domāto reljefo bruģi Barona ielā. Tie celiņi, kas atduras reklāmas stendos. Pilni soctīkli bija. Pieņemu, ka traci cēla ne tikai paši neredzīgie.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2016-10-04 10:54 (saite)
jā, vienā gadījumā no 1000, un tāpēc, ka lamāties par ušaku ir pačotīgi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chrono
2016-10-04 12:34 (saite)
Kāda atšķirība vai viņš ko tādu ir darījis? Sūdzēties vai nesūdzēties ir viņa paša personīgā iniciatīva, toties likumdošana un tās izpilde ir mūsu ievēlētās Saiemas un valdības darbs, kur Tev maksā par to, ka Tu domā par visiem. Pastāv jau arī tāda lieta, kā tautas pārstāvju un nevalstisko organizāciju uzklausīšana, caur kurieni tiek uzklausītas dažādas marginālās grupas, jo ne jau nu tagad mums Saeimā ir daudz visādu minoritāšu pārstāvju, pat ar visu klasisko demokrātiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2016-10-04 12:40 (saite)
nu bet viņus uzklausa generally par to, ka viņi ir potenciālie balsotāji. ja viņi nebalsi, pohuja līmenis būtu vēl augstāks (ne jau tā, ka tagad nebūtu puspohuj)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chrono
2016-10-04 12:55 (saite)
Tu jau pati saprati, ka arī tagad par viņiem neiespringst. Marginālās grupas ir pārāk mazs balsotāju daudzums, lai par viņām iespringtu. Pat tik lielas grupas kā pensionāri ir diezgan nosacīti uzklausītas. Šī pārstāvniecības sistēma jau pamatos ir šķība, jo viens deputāts, ko ir savēlējuši visi LV invalīdi nevar izbīdīt cauri viņu intereses. Ja viņam pēc ievēlēšanas vispār vēl interesē, kas par viņu ir balsojis, jo tad viņam vairāk nav nekāda pienākuma pildīt savus solījumus. Bet nu, neviens neliedz arī pie citiem sistēmu variantiem dažādām grupām balsot par "savējiem". Arī invalīdiem. Ja reiz viņi spēj tikt nobalsot, tad droši vien arī spēj tikt nokārtot testu vai citu kritēriju, kas ļautu viņiem piedalīties vēlēšanu procesā. Domāju gan, ka jau sen ir pienācis laiks ieviest elektronisko balsošanas sistēmu, kas problēmu ar pārvietošanos atrisinātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2016-10-04 14:19 (saite)
nu problēmu "par daļu cilvēku neiespringst" nevar risināt, atņemot viņiem balsstiesības

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chrono
2016-10-04 14:52 (saite)
To var risināt ievēlot saprātīgākus un atbildīgus politiķus un tamdēļ jau šīs idejas tiek apskatītas. Nevienai konkrētai grupai balsstiesības netiek atņemtas. Drīzāk var teikt, ka tās sākotnēji tiek atņemtas visiem un jebkurā no piedāvātajiem variantiem tās ir iespējams iegūt jebkuram.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2016-10-04 16:23 (saite)
aha, jebkuram, tikai ne cilvēkiem, kas jau ir tādā dirsā, ka viņiem nav ne laika, ne naudas, ne spēka, lai mācītos, tb vienīgajiem, kam valsts var reāli palīdzēt vai traucēt dzīvot (tie, kam ir laiks, nauda un izglītība, izkruķīsies paši). "atbildīgi politiķi" būs atbildīgi vēlētāju priekšā, ne jau to priekšā, kam nebūs balsstiesību. turklāt ideja, ka "pamainīs valsts kārtību, uzreiz uzradīsies atbildīgi politiķi" ir... ē... nekompetenta; pirmie uzradīsies oportūnisti un iznireļi, labu veiksmi tikt ar viņiem galā, kad šie uztaisīs pirmo balsošanas eksāmenu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chrono
2016-10-04 17:43 (saite)
Tava galvenā premisa ir tāda, ka politiķi ir automātiski atbildīgi savu vēlētāju priekšā un, ka tā ir gandrīz vai vienīgā motivācija kaut ko darīt. Ja par Tevi nebalso vēža slimnieks, tad Tev ir pajāt par vēzi? Atgādināšu, ka tagadējā praksē politiķis nav atbildīgs savu vēlētāju priekšā, viņam nav jāatbild par saviem solījumiem, viņam nav jāsniedz palīdzība tiem cilvēkiem, kas par viņu balsoja un viņš visdrīzāk pat neko nezina par tiem nelaimīgajiem, kam laiks ir tikai tik daudz, cik nobalsot par viņu. Svarīgi ir nekāpt uz varžacīm galvenajam elektoriātam, lai varētu pasēdēt Saeimā arī pēc nākošajām vēlēšanām. Ja es būtu invalīds vai ļoti nabadzīgs cilvēks bez izglītības kuram viss būtu dirsā, par ko man būtu jābalso nākošajās Saeimas vēlēšanās, lai manas intereses tiktu pārstāvētas? Par ko man bija jābalso iepriekšējās? Un kamdēļ gan lai vēlētāju daļa nevēlētos, lai tiek pārstāvētas arī viņu draugu, vecāku, bērnu, trūcīgo u.c. cilvēku intereses, pat ja tiem citiem nepienākas balsot? Cilvēki parasti grib gan savu, gan arī vispārējo labklājību (tās ir arī saistītas savā starpā).

"Pamainīs valsts kārtību, uzreiz uzradīsies atbildīgi politiķi" nav izteiktā ideja. Ideja ir tāda, ka balsojot kompetentākiem cilvēkiem arī var cerēt mazināt nekompetenci politikā. Vai tamdēļ uzreiz viss būs labi, diez vai, bet vismaz teorētiski kāda no idejām šajā virzienā var virzīt ko uz labo pusi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2016-10-04 18:16 (saite)
nekompetence politikā ir atsevišķa problēma. visi kompetentie. atbildīgie un labie politiķi jau tagad ir welkomēti tādi būt. bet tad, ja cilvēks, piemēram, ir vienīgais izglītotais ģimenē (piem., trūcīgā daudzbērnu ģimene, kur vecākiem nav bijis laika un naudas mācībām, lielie bērni strādā Īrijā, vienu tomēr aizdabūjuši līdz bakalauram), viņam ir viena balss uz visiem, kamēr biezo ģimenē, kas nopirkuši 3 bakalaurus, ir trīsreiz vairāk balsu + pārliecība, ka, ja neesi izglītots, značit slinks un stulbs

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chrono
2016-10-04 20:35 (saite)
Pie mums ir velkomēti visi, kam nav slinkums ielikt savu vārdu partijas sarakstā. Tas jau ir viens no tiem tricky vēlētāju uzdevumiem, atšķirt graudus no pelavām.

Tādi biezie, kas savām atvasītēm nopērk izglītību jau gan drīzāk ir izņēmums, nekā likumsakarība. Lielākā daļa, kas pie mums tos diplomus dabū tomēr ir cilvēki-parastie.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) - [info]honeybee, 2016-10-04 20:54:28
(nav temata) - [info]chrono, 2016-10-04 21:57:51
(nav temata) - [info]honeybee, 2016-10-04 22:21:51
(nav temata) - [info]ctulhu, 2016-10-04 22:28:29
(nav temata) - [info]chrono, 2016-10-04 22:51:23
(nav temata) - [info]honeybee, 2016-10-05 00:07:36
(nav temata) - [info]chrono, 2016-10-05 11:38:19

[info]chrono
2016-10-04 17:48 (saite)
Starp citu, tādu vienkāršu testu piemērs tika dots jau tepat kaut kur nošērotajā mindbound linkā.

"A major question is what counts (and who decides what counts) as political competence, or basic political knowledge. We don’t want self-interested politicians rigging a political competence exam in their own favour. One might use widely accepted pre-existing tests; the Unites States citizenship test, for example, or the same questions that the American National Election Studies have used for 60 years. These questions – who is the current president? Which item is the largest part of the federal budget? – are easily verifiable and uncontroversial, plus an ability to answer them correctly is strongly correlated with the kind of political knowledge that does matter in an election."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2016-10-04 18:21 (saite)
jē, un šitāda eksāmens pa lielam atsijātu pirmkārt nevis tos, kas *nesaprot*, bet tos, kam nav laika un iespēju iezubrīt to huiņu un rezultātā radītu disproporciju nevis pēc kompetences, bet iespējām. nu un lv situācijā arī pēc tā, vai cilvēkam ir pieeja sertificētai eksaminācijas vietai (neba nu lauku bibliotēkas kompī kārtosi) un nav invaliditātes

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) - [info]mindbound, 2016-10-04 18:54:10
(nav temata) - [info]ctulhu, 2016-10-04 18:55:55
(nav temata) - [info]mindbound, 2016-10-04 19:03:35
(nav temata) - [info]ctulhu, 2016-10-04 19:07:19
(nav temata) - [info]honeybee, 2016-10-04 19:13:31
(nav temata) - [info]chrono, 2016-10-04 21:59:42
(nav temata) - [info]crescendo, 2016-10-05 10:50:40

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?