Tava galvenā premisa ir tāda, ka politiķi ir automātiski atbildīgi savu vēlētāju priekšā un, ka tā ir gandrīz vai vienīgā motivācija kaut ko darīt. Ja par Tevi nebalso vēža slimnieks, tad Tev ir pajāt par vēzi? Atgādināšu, ka tagadējā praksē politiķis nav atbildīgs savu vēlētāju priekšā, viņam nav jāatbild par saviem solījumiem, viņam nav jāsniedz palīdzība tiem cilvēkiem, kas par viņu balsoja un viņš visdrīzāk pat neko nezina par tiem nelaimīgajiem, kam laiks ir tikai tik daudz, cik nobalsot par viņu. Svarīgi ir nekāpt uz varžacīm galvenajam elektoriātam, lai varētu pasēdēt Saeimā arī pēc nākošajām vēlēšanām. Ja es būtu invalīds vai ļoti nabadzīgs cilvēks bez izglītības kuram viss būtu dirsā, par ko man būtu jābalso nākošajās Saeimas vēlēšanās, lai manas intereses tiktu pārstāvētas? Par ko man bija jābalso iepriekšējās? Un kamdēļ gan lai vēlētāju daļa nevēlētos, lai tiek pārstāvētas arī viņu draugu, vecāku, bērnu, trūcīgo u.c. cilvēku intereses, pat ja tiem citiem nepienākas balsot? Cilvēki parasti grib gan savu, gan arī vispārējo labklājību (tās ir arī saistītas savā starpā).

"Pamainīs valsts kārtību, uzreiz uzradīsies atbildīgi politiķi" nav izteiktā ideja. Ideja ir tāda, ka balsojot kompetentākiem cilvēkiem arī var cerēt mazināt nekompetenci politikā. Vai tamdēļ uzreiz viss būs labi, diez vai, bet vismaz teorētiski kāda no idejām šajā virzienā var virzīt ko uz labo pusi.