ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2016-10-04 00:03:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
demokrātija
Kādi ir sekojoša koncepta plusi un mīnusi?

Koncepts:

Pilsoņu balss tiesības nosaka viņu kompetence.

Kompetenci nosaka 2 veidos

A: tiesības (un balsu skaitu) dabū, noliekot pirmsvēlēšanu eksāmenu - pēc vērtējuma.
B: tiesības (un balsu skaitu) dabū pēc formālās izglītības, tipa basic level 1 balss, bsc 2 vai 3, msc 4, phd 5 utt.

Tā kā ne visiem kompetentajiem cilvēkiem ir formālā izglītība (un vēlēšanās/ vajadzība/ iespēja to iegūt), varianti A un B strādā kopā.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]chrono
2016-10-04 22:51 (saite)
Varam tad jau iet tālāk un par pirmo barjeru nosaukt piedzimšanu. Manis pēc vēlētāju var saukt arī par pēdējo barjeru, tas nemaina lietas būtību, ka viņš ir nozīmīgākais posms, lai tiktu tālāk par vēlmi būt politiķim. Pateikt partijai "eu, davaij, ņemat tikai tos godīgos un labos" un cerēt, ka tas tā arī notiks ir bezjēdzīgi. LV politiskās partijas taču vispār ņem katru, kas ir gatavs maksāt biedra naudu, jo mums politiskās aktivitātes līmenis ir ļoti zems. To, ka politiķiem varētu uzstādīt augstākas prasības, jā, protams. Jautājums tikai kādas. Un beigu galā, tāpat vēlētājs būs tas, kas noteiks, vai tam cilvēkam tikt vai netikt. Jā, uz vēlētāja gulstās šī lielākā atbildība, grozi kā gribi.

Es pat vēl nemaz nekonkretizēju, vai mani vispār saista šķirošana tieši pēc izglītības, kur nu vēl teicu to, ka man liekas pareiza tieši doma neļaut balsot visiem tiem, kam nav augstākās. ;) Tāpat es nekur neteicu, ka augstskolu absolventi ir tie, kas reprezentē vislabāk cilvēku parasto. Tikai to, ka viņi nāk no cilvēku-parasto vidus (ja vien tā nav mistiska elitārā šļaka, kura ar tiem 60% paaudžu paaudzēs nekopojās). Tiesa, varbūt tie 40% arī spēs pieņemt labākus lēmumus, par to arī daļēji ir šī diskusija. Kāpēc tie pārējie nav dabūjuši augstāko? Piemēram, manā klasē lielākā cilvēku daļa vienkārši gribēja pabeigt skolu un sākt strādāt. Viņiem bija apnicis mācīties, gribējās uzreiz vairāk naudas un neatkarības. Lūdzu, viens iemesls. Citi sāk un pamet. Citi nāk no profenēm un iet uzreiz par galdniekiem un atslēdzniekiem, pat nedomājot par augstāko. Ir arī gadījumi, kad tiešām nevar visu pavilkt, bet mēs nedzīvojam galīgākajā Nigērijā, lai visu varētu norakstīt uz trūkumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2016-10-05 00:07 (saite)
Jā, un man šķiet bezjēdzīga doma, ka viena nodalīta cilvēku grupa, vienalga, cik neliela un kādā veidā izvēlēta, varētu labāk zināt, kas ir vajadzīgs citiem, kas arī ir tas, uz ko šitais viss beigās novārās. Un jā, reprezentatīvā demokrātija arī nav ideāls risinājums, un ja man būtu jautāts, kādi ir plusi un mīnusi demokrātijai, nebūtu tā, ka es būtu sarakstījusi miljonu plusu un vienu mazu mīnusiņu. Bet rediģēt viņu, vēl vairāk samazinot cilvēku iespēju kaut ko lemt, situāciju neuzlabotu (jo tie cilvēki, kuriem nebūtu iespēju balsot, vairs nejustos piederīgi šai valstij visticamāk, un varētu mierīgā garā pavadīt turpmāko mūžu, spraužot tai sprunguļus riteņos just because - sk. padomju laikus un "a davaj aizstiepjam visu, kas nav piesiets" kultūru).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chrono
2016-10-05 11:38 (saite)
> Jā, un man šķiet bezjēdzīga doma, ka viena nodalīta cilvēku grupa, vienalga, cik neliela un kādā veidā izvēlēta, varētu labāk zināt, kas ir vajadzīgs citiem[..].

Re cik labi noraksturoji parlamentāro demokrātiju. :) Tam, ka šī doma ir bezjēdzīga, es vienkārši nevaru piekrist, es neesmu tik labās domās par lielākās daļas cilvēku spriestspēju zināt, kas ir labāk viņiem pašiem tādos jautājumos, kur viņi visdrīzāk neorientējas. Es piekrītu, ka šādas ideju izvēršanas dzīvē varētu radīt potenciālu plaisu cilvēku vidū, bet atkarīgs kā tas tiek darīts un īstenots. Ja cilvēki paši parakstās (bez viņu parakstīšanās jau arī to nevar īstenot) un aprod ar to, ka tagad jāliek ieskaite politikā, pirms tiec vēlēt, tāpat kā jāliek tiesības, pirms tiec braukt, tad lielas problēmas tam nevajadzētu radīt. Padomju laiku zagšanas fenomens bija tamdēļ, ka nekas nepiederēja nevienam un viss piederēja visiem, tamdēļ Tev nebija nekādas atbildības, jo darbs tev vienmēr būs un Tavam uzņēmumam arī par to nebija jāuztraucas, jo nav jau ne ar vienu jākonkurē. Kapitālismā tas tā nestrādā. Vispār varētu padomāt, ka balsošanas iespēja vienreiz četros gados ir vienīgais, kas tur cilvēkus grožos un liek justies piederīgiem valstij.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?