Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2016-10-04 00:03:00

demokrātija
Kādi ir sekojoša koncepta plusi un mīnusi?

Koncepts:

Pilsoņu balss tiesības nosaka viņu kompetence.

Kompetenci nosaka 2 veidos

A: tiesības (un balsu skaitu) dabū, noliekot pirmsvēlēšanu eksāmenu - pēc vērtējuma.
B: tiesības (un balsu skaitu) dabū pēc formālās izglītības, tipa basic level 1 balss, bsc 2 vai 3, msc 4, phd 5 utt.

Tā kā ne visiem kompetentajiem cilvēkiem ir formālā izglītība (un vēlēšanās/ vajadzība/ iespēja to iegūt), varianti A un B strādā kopā.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

chrono
2016-10-04 12:34 (saite)

Kāda atšķirība vai viņš ko tādu ir darījis? Sūdzēties vai nesūdzēties ir viņa paša personīgā iniciatīva, toties likumdošana un tās izpilde ir mūsu ievēlētās Saiemas un valdības darbs, kur Tev maksā par to, ka Tu domā par visiem. Pastāv jau arī tāda lieta, kā tautas pārstāvju un nevalstisko organizāciju uzklausīšana, caur kurieni tiek uzklausītas dažādas marginālās grupas, jo ne jau nu tagad mums Saeimā ir daudz visādu minoritāšu pārstāvju, pat ar visu klasisko demokrātiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2016-10-04 12:40 (saite)
	nu bet viņus uzklausa generally par to, ka viņi ir potenciālie balsotāji. ja viņi nebalsi, pohuja līmenis būtu vēl augstāks (ne jau tā, ka tagad nebūtu puspohuj) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

chrono
2016-10-04 12:55 (saite)

Tu jau pati saprati, ka arī tagad par viņiem neiespringst. Marginālās grupas ir pārāk mazs balsotāju daudzums, lai par viņām iespringtu. Pat tik lielas grupas kā pensionāri ir diezgan nosacīti uzklausītas. Šī pārstāvniecības sistēma jau pamatos ir šķība, jo viens deputāts, ko ir savēlējuši visi LV invalīdi nevar izbīdīt cauri viņu intereses. Ja viņam pēc ievēlēšanas vispār vēl interesē, kas par viņu ir balsojis, jo tad viņam vairāk nav nekāda pienākuma pildīt savus solījumus. Bet nu, neviens neliedz arī pie citiem sistēmu variantiem dažādām grupām balsot par "savējiem". Arī invalīdiem. Ja reiz viņi spēj tikt nobalsot, tad droši vien arī spēj tikt nokārtot testu vai citu kritēriju, kas ļautu viņiem piedalīties vēlēšanu procesā. Domāju gan, ka jau sen ir pienācis laiks ieviest elektronisko balsošanas sistēmu, kas problēmu ar pārvietošanos atrisinātu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2016-10-04 14:19 (saite)
	nu problēmu "par daļu cilvēku neiespringst" nevar risināt, atņemot viņiem balsstiesības (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chrono 2016-10-04 14:52 (saite)
	To var risināt ievēlot saprātīgākus un atbildīgus politiķus un tamdēļ jau šīs idejas tiek apskatītas. Nevienai konkrētai grupai balsstiesības netiek atņemtas. Drīzāk var teikt, ka tās sākotnēji tiek atņemtas visiem un jebkurā no piedāvātajiem variantiem tās ir iespējams iegūt jebkuram. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

honeybee
2016-10-04 16:23 (saite)

aha, jebkuram, tikai ne cilvēkiem, kas jau ir tādā dirsā, ka viņiem nav ne laika, ne naudas, ne spēka, lai mācītos, tb vienīgajiem, kam valsts var reāli palīdzēt vai traucēt dzīvot (tie, kam ir laiks, nauda un izglītība, izkruķīsies paši). "atbildīgi politiķi" būs atbildīgi vēlētāju priekšā, ne jau to priekšā, kam nebūs balsstiesību. turklāt ideja, ka "pamainīs valsts kārtību, uzreiz uzradīsies atbildīgi politiķi" ir... ē... nekompetenta; pirmie uzradīsies oportūnisti un iznireļi, labu veiksmi tikt ar viņiem galā, kad šie uztaisīs pirmo balsošanas eksāmenu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

chrono
2016-10-04 17:43 (saite)

Tava galvenā premisa ir tāda, ka politiķi ir automātiski atbildīgi savu vēlētāju priekšā un, ka tā ir gandrīz vai vienīgā motivācija kaut ko darīt. Ja par Tevi nebalso vēža slimnieks, tad Tev ir pajāt par vēzi? Atgādināšu, ka tagadējā praksē politiķis nav atbildīgs savu vēlētāju priekšā, viņam nav jāatbild par saviem solījumiem, viņam nav jāsniedz palīdzība tiem cilvēkiem, kas par viņu balsoja un viņš visdrīzāk pat neko nezina par tiem nelaimīgajiem, kam laiks ir tikai tik daudz, cik nobalsot par viņu. Svarīgi ir nekāpt uz varžacīm galvenajam elektoriātam, lai varētu pasēdēt Saeimā arī pēc nākošajām vēlēšanām. Ja es būtu invalīds vai ļoti nabadzīgs cilvēks bez izglītības kuram viss būtu dirsā, par ko man būtu jābalso nākošajās Saeimas vēlēšanās, lai manas intereses tiktu pārstāvētas? Par ko man bija jābalso iepriekšējās? Un kamdēļ gan lai vēlētāju daļa nevēlētos, lai tiek pārstāvētas arī viņu draugu, vecāku, bērnu, trūcīgo u.c. cilvēku intereses, pat ja tiem citiem nepienākas balsot? Cilvēki parasti grib gan savu, gan arī vispārējo labklājību (tās ir arī saistītas savā starpā).

"Pamainīs valsts kārtību, uzreiz uzradīsies atbildīgi politiķi" nav izteiktā ideja. Ideja ir tāda, ka balsojot kompetentākiem cilvēkiem arī var cerēt mazināt nekompetenci politikā. Vai tamdēļ uzreiz viss būs labi, diez vai, bet vismaz teorētiski kāda no idejām šajā virzienā var virzīt ko uz labo pusi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

honeybee
2016-10-04 18:16 (saite)

nekompetence politikā ir atsevišķa problēma. visi kompetentie. atbildīgie un labie politiķi jau tagad ir welkomēti tādi būt. bet tad, ja cilvēks, piemēram, ir vienīgais izglītotais ģimenē (piem., trūcīgā daudzbērnu ģimene, kur vecākiem nav bijis laika un naudas mācībām, lielie bērni strādā Īrijā, vienu tomēr aizdabūjuši līdz bakalauram), viņam ir viena balss uz visiem, kamēr biezo ģimenē, kas nopirkuši 3 bakalaurus, ir trīsreiz vairāk balsu + pārliecība, ka, ja neesi izglītots, značit slinks un stulbs

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

chrono
2016-10-04 20:35 (saite)

Pie mums ir velkomēti visi, kam nav slinkums ielikt savu vārdu partijas sarakstā. Tas jau ir viens no tiem tricky vēlētāju uzdevumiem, atšķirt graudus no pelavām.

Tādi biezie, kas savām atvasītēm nopērk izglītību jau gan drīzāk ir izņēmums, nekā likumsakarība. Lielākā daļa, kas pie mums tos diplomus dabū tomēr ir cilvēki-parastie.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

honeybee
2016-10-04 20:54 (saite)

cilvēki-parastie ir tie, kas strādā maximā un kam nav laika pačurāt aiziet un bērniem skolas drēbes sapirkt, kur nu vēl bakalauru dabūt. strādājošs cilvēks-parastais bez atbalsta grupas augstāko izglītību kvalitatīvā veidā īsti nevar dabūt (ja nu vienīgi 4 gadus mācās neklātienē, kam atkal vajag naudu, kuras nav), bet "kaut kur pakaļā negulējušam sagrābstīt bakalauru" masveidā vēl vairāk degradētu jau tā apšaubāmo augstākās izglītības sistēmu. un šeit tavā komentārā mēs burvīgi redzam to, cik ļoti atrauts no normālas, cilvēcīgas realitātes var būt it kā tak "kompetents" cilvēks, kas visus tos eksāmenus droši vien noliktu. (un cik vēl tālāk atrauts varētu būt tāds politiķis. kuram arī droši vien būtu interesantāk nerēķināties ar cilvēku-neparasto, kas strādā maximā un mēģina sakasīt naudu kurpēm, piemēram.)

un jebkurā gadījumā tas neatrisina problēmu "cilvēki, kas aktīvi dara politiku, nav kompetenti", t.i., tas, ka tiek atstumti "nekompetentie" vēlētāji, diez vai tieši korelē ar to, kuri cilvēki lien politikā. šo problēmu var risināt, izglītojot politiķus, nevis vainojot viņu nekompetencē cilvēkus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

chrono
2016-10-04 21:57 (saite)

Es saprotu, ka ātri vien gribās otram piedēvēt atrautību no realitātes bet pārlasi un padomā vēlreiz ko es teicu. Ar cilvēku-parasto es biju domājis tikai to, ka augstskolās iet cilvēki no dažādām ģimenēm un lielākā daļa no tām nav bagātas. Pat no ļoti nabadzīgām. Un nestāsti pasakas par to, ka nevar strādāt un vienlaicīgi iegūt augstāko izglītību, man lielākā daļa kursa tā darīja, mani tai skaitā, un sekmīgi. Spriežot pēc tempiem, ar kādiem pieaug LV augstskolu diplomu ieguvēju daudzums, drīz arī vidējais cilvēks LV būs ar augstāko izglītību, ja reiz jau pirms pāris gadiem vecuma grupā no 30-34 gadiem tādu bija ~40%.

Protams, izglītot politiķus. Pasniedz viņiem kursus un viņi kļūs godīgi un saprātīgi. Kaut kad pie mums politiķim bija jāiziet kursi, ja viņam nebija izglītība jomā, kurā viņš bija ministrs. Tad visi Saeimā draudzīgi nobalsoja par šī likuma atcelšanu. Pirmā barjera, lai Saiemā iekļūtu jēdzīgi kandidāti ir vēlētājs un tad pēc tam var domāt, kā dresēt tos, kas ir tikuši tai pāri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

honeybee
2016-10-04 22:21 (saite)

nē, pirmā barjera nav vēlētājs.
pirmā barjera ir tas, vai topošais politiķis pats izdomā, ka grib un var to darīt - tātad tās ir prasības, kuras sabiedrība un citi politiķi viņam uzstāda un personiskā motivācija to darīt.
otrā barjera ir partijas, t.i., vai kāda partija gribēs šo topošo politiķi, un tas, kura vieta sarakstā viņam būs (jā, es zinu, ka ir plusu un izsvītrošanas sistēma, bet vietai sarakstā arī ir nozīme).
un tikai trešā barjera ir vēlētājs, kas nosaka, vai konkrētā partija tiks ievēlēta.

tā ka, ja mēs gribam nevis risināt problēmu Plašiem Populistiskiem Žestiem iz sērijas "tagad atņemsim visiem balsstiesības un pēc tam paskatīsimies, kas ir tik kruti, ka var tur tikt, oooo, vienā vecumgrupā mums pilnīgi ir 40% cilvēku, un mums, latviešiem, tak ļoti patīk kādam kaut kādas tiesības atņemt, win-win!", bet gan no tās vietas, kur problēma sākas, tad būtu jāsāk ar prasībām, kas tiek izvirzītas politiķiem, un jāturpina ar partiju iekšējo kultūru, t.i., partijai vajadzētu rūpīgi apdomāt, ko laiž iekšā sarakstā.

bet, ja dabūt augstāko ir tik īzī-pīzī, tad pastāsti, lūdzu, kāpēc vecuma grupā, kurā cilvēkiem ir bijuši plusmīnus 10 gadi, lai tos pāris gadus nomācītos augstskolā, 60% nav to bakalauru dabūjuši, un vai gadījumā nav tā, ka 60% drusku labāk reprezentē "cilvēku parasto" nekā 40%?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-10-04 22:28 (saite)
	/jāturpina ar partiju iekšējo kultūru,/ A vai nav tā, ka tā iekšējā kultūra viņiem ir notēmēta tieši uz vienu mērķi - dabūt pēc iespējas vairāk balsu. Nav svarīgi kādu, visas balsis vienādas. Rezultātā tiek savāktas un bīdītas tādas figūras, kuras pēc viņu izveiktās analīzes vislabāk patiks vislielākajam skaitam pilsoņu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

chrono
2016-10-04 22:51 (saite)

Varam tad jau iet tālāk un par pirmo barjeru nosaukt piedzimšanu. Manis pēc vēlētāju var saukt arī par pēdējo barjeru, tas nemaina lietas būtību, ka viņš ir nozīmīgākais posms, lai tiktu tālāk par vēlmi būt politiķim. Pateikt partijai "eu, davaij, ņemat tikai tos godīgos un labos" un cerēt, ka tas tā arī notiks ir bezjēdzīgi. LV politiskās partijas taču vispār ņem katru, kas ir gatavs maksāt biedra naudu, jo mums politiskās aktivitātes līmenis ir ļoti zems. To, ka politiķiem varētu uzstādīt augstākas prasības, jā, protams. Jautājums tikai kādas. Un beigu galā, tāpat vēlētājs būs tas, kas noteiks, vai tam cilvēkam tikt vai netikt. Jā, uz vēlētāja gulstās šī lielākā atbildība, grozi kā gribi.

Es pat vēl nemaz nekonkretizēju, vai mani vispār saista šķirošana tieši pēc izglītības, kur nu vēl teicu to, ka man liekas pareiza tieši doma neļaut balsot visiem tiem, kam nav augstākās. ;) Tāpat es nekur neteicu, ka augstskolu absolventi ir tie, kas reprezentē vislabāk cilvēku parasto. Tikai to, ka viņi nāk no cilvēku-parasto vidus (ja vien tā nav mistiska elitārā šļaka, kura ar tiem 60% paaudžu paaudzēs nekopojās). Tiesa, varbūt tie 40% arī spēs pieņemt labākus lēmumus, par to arī daļēji ir šī diskusija. Kāpēc tie pārējie nav dabūjuši augstāko? Piemēram, manā klasē lielākā cilvēku daļa vienkārši gribēja pabeigt skolu un sākt strādāt. Viņiem bija apnicis mācīties, gribējās uzreiz vairāk naudas un neatkarības. Lūdzu, viens iemesls. Citi sāk un pamet. Citi nāk no profenēm un iet uzreiz par galdniekiem un atslēdzniekiem, pat nedomājot par augstāko. Ir arī gadījumi, kad tiešām nevar visu pavilkt, bet mēs nedzīvojam galīgākajā Nigērijā, lai visu varētu norakstīt uz trūkumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

honeybee
2016-10-05 00:07 (saite)

Jā, un man šķiet bezjēdzīga doma, ka viena nodalīta cilvēku grupa, vienalga, cik neliela un kādā veidā izvēlēta, varētu labāk zināt, kas ir vajadzīgs citiem, kas arī ir tas, uz ko šitais viss beigās novārās. Un jā, reprezentatīvā demokrātija arī nav ideāls risinājums, un ja man būtu jautāts, kādi ir plusi un mīnusi demokrātijai, nebūtu tā, ka es būtu sarakstījusi miljonu plusu un vienu mazu mīnusiņu. Bet rediģēt viņu, vēl vairāk samazinot cilvēku iespēju kaut ko lemt, situāciju neuzlabotu (jo tie cilvēki, kuriem nebūtu iespēju balsot, vairs nejustos piederīgi šai valstij visticamāk, un varētu mierīgā garā pavadīt turpmāko mūžu, spraužot tai sprunguļus riteņos just because - sk. padomju laikus un "a davaj aizstiepjam visu, kas nav piesiets" kultūru).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

chrono
2016-10-05 11:38 (saite)

> Jā, un man šķiet bezjēdzīga doma, ka viena nodalīta cilvēku grupa, vienalga, cik neliela un kādā veidā izvēlēta, varētu labāk zināt, kas ir vajadzīgs citiem[..].

Re cik labi noraksturoji parlamentāro demokrātiju. :) Tam, ka šī doma ir bezjēdzīga, es vienkārši nevaru piekrist, es neesmu tik labās domās par lielākās daļas cilvēku spriestspēju zināt, kas ir labāk viņiem pašiem tādos jautājumos, kur viņi visdrīzāk neorientējas. Es piekrītu, ka šādas ideju izvēršanas dzīvē varētu radīt potenciālu plaisu cilvēku vidū, bet atkarīgs kā tas tiek darīts un īstenots. Ja cilvēki paši parakstās (bez viņu parakstīšanās jau arī to nevar īstenot) un aprod ar to, ka tagad jāliek ieskaite politikā, pirms tiec vēlēt, tāpat kā jāliek tiesības, pirms tiec braukt, tad lielas problēmas tam nevajadzētu radīt. Padomju laiku zagšanas fenomens bija tamdēļ, ka nekas nepiederēja nevienam un viss piederēja visiem, tamdēļ Tev nebija nekādas atbildības, jo darbs tev vienmēr būs un Tavam uzņēmumam arī par to nebija jāuztraucas, jo nav jau ne ar vienu jākonkurē. Kapitālismā tas tā nestrādā. Vispār varētu padomāt, ka balsošanas iespēja vienreiz četros gados ir vienīgais, kas tur cilvēkus grožos un liek justies piederīgiem valstij.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

chrono
2016-10-04 17:48 (saite)

Starp citu, tādu vienkāršu testu piemērs tika dots jau tepat kaut kur nošērotajā mindbound linkā.

"A major question is what counts (and who decides what counts) as political competence, or basic political knowledge. We don’t want self-interested politicians rigging a political competence exam in their own favour. One might use widely accepted pre-existing tests; the Unites States citizenship test, for example, or the same questions that the American National Election Studies have used for 60 years. These questions – who is the current president? Which item is the largest part of the federal budget? – are easily verifiable and uncontroversial, plus an ability to answer them correctly is strongly correlated with the kind of political knowledge that does matter in an election."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

honeybee
2016-10-04 18:21 (saite)

jē, un šitāda eksāmens pa lielam atsijātu pirmkārt nevis tos, kas *nesaprot*, bet tos, kam nav laika un iespēju iezubrīt to huiņu un rezultātā radītu disproporciju nevis pēc kompetences, bet iespējām. nu un lv situācijā arī pēc tā, vai cilvēkam ir pieeja sertificētai eksaminācijas vietai (neba nu lauku bibliotēkas kompī kārtosi) un nav invaliditātes

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2016-10-04 18:54 (saite)

Invaliditāte, ja tā nav pa smadzeņu līniju, jau gan nepadara cilvēku neinformētu un nezinošu, pat tādā tūplī uz nekurieni, kā dievzemīte. Lauki ir problemātiskāki, bet arī tur jau sen vairs nav informācijas par ārpasauli vakuums.

Also daļējs risinājums – vismaz daļu no ~~ticības~~ ~~tikumības~~ whatever the fuck it is these days mācības aizstāt ar civilzinībām, kur aģitpropa vietā tiek iemācīti šo lietu pamati.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-10-04 18:55 (saite)
	Nuja, tas pats zināmais racionalitātes kurss līdz kondīcijai davestā veidā vai viņa elementi, ja runājam par sākumskolu (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2016-10-04 19:03 (saite)
	Tas – arī, bet plus tieši kurss par to, kā valsts un tās vadība notiek. Politika nokauj prātu, bet to vismaz var padarīt par apzinātu pasākumu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-10-04 19:07 (saite)
	Mums kaut kāda karikatūra par šo bija lunī, bet jes vajag agrāk un ne karikatūru. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

honeybee
2016-10-04 19:13 (saite)

informācija ta tur ir, bet uzbliezt kaut kādu baiso eksamināciju... nu neticu, ka mūsējie to varētu kvalitatīvi noorganizēt, viņi tak pat e-balsošanu nevar uzmūķēt. ditto cilvēki ar invaliditāti, vienreiz četros gados izsaukt pie sevis balsu skaitītāju vai izmenedžēt balsošanas centru var, bet, teiksim, kvalitatīvi materiāli (un apstākļi) neredzīgajiem - yeah right, tā jau viņi šito panāks. viņi tak pat videnes eksāmenus nevar noorganizēt un labāk izraksta atbrīvojumu no eksāmena nekā mēģina panākt, ka cilvēkam ir piemēroti apstākļi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	chrono 2016-10-04 21:59 (saite)
	Nu atrodi vēl kādu super minoritāti, kuras dēļ neko nevarēs iesākt un kura tad cietīs, jo nevienam neinteresēs, tāpēc ka nebūs devusi savu balsi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

crescendo
2016-10-05 10:50 (saite)

e-balsošanu patiesībā lāgā nevar nekur uzmūķēt, tur vaina nav tehnoloģijā, bet mūsu vēlmēs pret balsošanas sistēmu un nespējā pieņemt, ka pat pie labākās sistēmas šur tur dažas balsis nedaskaitīsies. Mazāk, nekā šobrīd, bet nevarēs vairs izlikties, ka nederīgās balsis ir apzināti nederīgas ndootas.

Eksāmenu izveidot ir vienkāršāk, noorganizēt arī.

Savukārt kvalitatīvi materiāli gan neredzīgajiem, gan cilvēkiem-ar-grūtāku-saprašanu ir nepieciešami neatkarīgi no eksāmenu esamības vai neesamības.
Eksāmenu esamība izgaismotu šo vajadzību un palielinātu tam veltītos līdzekļus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: