nē, pirmā barjera nav vēlētājs.
pirmā barjera ir tas, vai topošais politiķis pats izdomā, ka grib un var to darīt - tātad tās ir prasības, kuras sabiedrība un citi politiķi viņam uzstāda un personiskā motivācija to darīt.
otrā barjera ir partijas, t.i., vai kāda partija gribēs šo topošo politiķi, un tas, kura vieta sarakstā viņam būs (jā, es zinu, ka ir plusu un izsvītrošanas sistēma, bet vietai sarakstā arī ir nozīme).
un tikai trešā barjera ir vēlētājs, kas nosaka, vai konkrētā partija tiks ievēlēta.

tā ka, ja mēs gribam nevis risināt problēmu Plašiem Populistiskiem Žestiem iz sērijas "tagad atņemsim visiem balsstiesības un pēc tam paskatīsimies, kas ir tik kruti, ka var tur tikt, oooo, vienā vecumgrupā mums pilnīgi ir 40% cilvēku, un mums, latviešiem, tak ļoti patīk kādam kaut kādas tiesības atņemt, win-win!", bet gan no tās vietas, kur problēma sākas, tad būtu jāsāk ar prasībām, kas tiek izvirzītas politiķiem, un jāturpina ar partiju iekšējo kultūru, t.i., partijai vajadzētu rūpīgi apdomāt, ko laiž iekšā sarakstā.

bet, ja dabūt augstāko ir tik īzī-pīzī, tad pastāsti, lūdzu, kāpēc vecuma grupā, kurā cilvēkiem ir bijuši plusmīnus 10 gadi, lai tos pāris gadus nomācītos augstskolā, 60% nav to bakalauru dabūjuši, un vai gadījumā nav tā, ka 60% drusku labāk reprezentē "cilvēku parasto" nekā 40%?