Virsrakstā - pašreizējā lasāmviela :) Trackbacki varbūt būs vēlāk... bet, pieņemu, tagiem izsekot nav grūti.

http://fenzin.org (ja pareizi atceros... šī adrese man sagādā problēmas) darbojas ļoti operatīvi

Vēl jau nekur tālu neesmu, pat pirmais pussimts lappušu droši vien vēl nav izlasīts... Bet izteikties jau var.

Pirmkārt... jo tālāk lasu, jo vairākžēl, ka lasu krieviski, ne angliski. Šis, šķiet, ir no tiem darbiem, kur tieši valodas krāšņums ir daļa lasīšanas baudījuma. Tēlojumi, sīksīkas detaļas noskaņas radīšanai. Jā, šeit varoņi nedzer late vērodami violetās Ņūorleānas debesis, nē; šeit viņi dzer karstu tēju ar citronu, kas apdedzina pirkstus pat caur bizajām graņonkas sieniņām un vēro lēnu rudens iestāšanos Slovēnijas alpu piekājē, līdz 20.gs 70-tajiem saglabātā 19. gadsimta beigu kolorītā.

Pagaidām definētu kā vidusskolnieču romānu. Arī, bet ne tikai tādēļ, ka lasītāja redzespunkts ir 16-17 gadīgā diplomāta meita, kura neprotestē pret karu Vjetnamā, bet rokas tēva bibliotēkā, aizmirstā plauktā līdzās Kamasutras tulkojumam atrodot vecu vēstuļu kaudzīti un vēl vecākas grāmatu.


Grāmatu pielīdzina D. Brauna "Da Vinči kodam". (nu jau ne tikai amazone, bet arī grāmatas krievu izdevuma vāciņš)
Par laimi, vismaz valodas ziņā teksts izskatās krietni pārāks par augstākminēto. Vai arī tulkotājs ar to apgājies neierasti brīvi.

trackback

Šodien Valtera un Rapas logā pie jaunumiem jau bija. Iztulkots krieviski.... Jānoskaidro cenas attiecība ar manā kontā atlikušo santīmu daudzumu.


Cik ilgi vēl lasīšu literatūru, kas no orģinālvalodas, kuru pārvaldu labāk, tulkota uz valodu, kuru saprotu sliktāk?


Update: cena: 6.30Ls. Gliita graamata, cietos vaakos... Bet ne jau vaakus man vajag. Buutu veel angliski... bet taa - pagaidaam noskopojos. Taa luuk.

Un patiesībā, nekad jau nebūtu iznācis redzēt ne māju Pirmajā ielā, kas Maifeiras Raganu hronikā kļuvusi par "House on Garden District", ne bijušo Sv. Elizabetes skolu ne Sv. Alfonsa baznīcu. Nē, tas būtu dīvaini mēģināt saskatīt kaut ko no Raisas mistikas pilnajiem romāniem celtnēs, kas tajos aprakstītas.


Un tomēr, kas zin.. Pēc viesuļvētras to, iespējams, vairs nebūs.

Komentāru sakarā sāku domāt...
Ne par to sapni, bet citiem, agrākiem.
Protams, ar literatūru, kuru lasu, iztēli, par kuras dzīvīgumu sūdzēties nevarētu (bet veselīgums gan varētu būt apspriežams) - tas vien, ka pa vidu visam pārējam tēlu haosam, kādā sapnī apzinos, ka to, kas esmu, sauc "vampīrs" - tas tiešām nav nekāds pārsteigums. Protams, ka bijuši arī tādi sapņi.

Bet patiesībā - tas ir bijis tikai nosaukums.
Būtne, kas izmisīgi meklē dzīvu siltumu un slēpjas tumsā, nespēdama nonākt gaismā. Un nebūt ne agresīvais pavedinātājs, kuram pieder mūžība, nakts un nāve.

Pie mums pienāca kāda sieviete. Ne vairs tā jaunākā, vēl ne sirma.
Viņas vīrs esot nomiris. Sen jau, sen.
Bet tad viņš atkal esot uzradies, izskatījies tieši tāds pats, kā toreiz - jauns un tā. Viss bijis jauki, bet tad viņš atkal pazudis.
Vai mēs varam palīdzēt?

Pirmā doma...ehh, zinam, kas viņš bija. Un zinam, kāpēc viņš ir pazudis, parūpējāmies jau par viņu, kopā ar pārējiem tādiem...
"Visticamāk viņš jau ir, nu, ē... atkal miris, jā." - nu ko mēs sīkāk sievietei skaidrosim, vieglāk izmantot to, kam viņa jau ir noticējusi. Puspatiesības.

"ak tā.."viņa pagriezās, gāja prom. Un tad viens no mums iedomājās pajautāt, vai viņai nav kāda fotogrāfija - tad taču mēs tiešām zināsim, vai esam viņu satikuši vai ne.
Fotogrāfijas viņai līdz bija. Pat divas. Un to gan mēs negaidījām.

Abās bildes nui savos garajos sarkanajos svārkos, melnajā krekliņā ar sakrustotajām lencītēm un oranžo vīto krustu kaklā. Skatās tieši obektīvā un smaida - kā jau parasti. Uzņemts Rīgas zoo leduslāču skata platformā. Fotografēta, pēc visa spriežot tieši viņa. Un viņa, protams, nav "vīrs".

Bet par pārsteigumu - bilžu malās, mazliet nefokusā - inx. Jā jā, viņš tas esot. Bildes esot nesenas, no marta.

Tātad inx. Kāpēc izkrāp naudu pusmūža sievietēm izliekoties par viņu sen mirušajiem vīriem, ko? Un tad pamanoties "nomirt" vēlreiz? :P

P.S.un neprasiet, ko nozīmēja "Parūpējamies jau par viņu, kopā ar pārējiem tādiem...". Tā sapņa daļa tiešām bija... "bad influence of fiction"
P.P.S. Nosapņot, ka pamosties, aizej izmazgā matus, ielien atpakaļ zem segas, un turpini sapņot - tikai nu jau nevis skatoties filmu, bet jau kļūstot par nosapņotās filmas dalībnieku ir jāprot. Pārsteigums, atklājot, ka mati ne tikai nav slapji, bet joprojām ir netīri, ir nepatīkams.

Diena:


Komentār par 10 gadīga puisīša pašnāvību.

Viņš, starp citu, pakārās.

Jā, vampīri ir spēles ar nāvi un seksualitāti. Jā, zināma nāves romantizēšana tur pat varētu būt (lai gan ehm, Romeo un Džuljeta jau nu būtu krietni vainojamāks šajā grēkā).

Bet ar pakāršanos tam sakars kāds?

Jā, pārņem zināma vainas apziņa

   In a storm of proffered adjectives I stood in the piazza and watched spellbound as the Great Council of Venice marched along the Molo, as the High Mass was sung from the altar of San Marco, as the ships moved out on the glassy waves of the Adriatic, as the brushes dipped to gather up their colors and mix them in the earthen pots-rose madder, vermilion , carmine, cerise, cerulean, turquoise, viridian, yellow ocher, burnt umber, quinacridone, citrine, sepia, Caput Mortuum Violet- oh, too lovely-and of a thick lacquer, the name Dragon's blood.

Pagāja kāds laiks, kamēr atradu.... Jāmācās svešvalodas, jāmācās :)