Komentāru sakarā sāku domāt...
Ne par to sapni, bet citiem, agrākiem.
Protams, ar literatūru, kuru lasu, iztēli, par kuras dzīvīgumu sūdzēties nevarētu (bet veselīgums gan varētu būt apspriežams) - tas vien, ka pa vidu visam pārējam tēlu haosam, kādā sapnī apzinos, ka to, kas esmu, sauc "vampīrs" - tas tiešām nav nekāds pārsteigums. Protams, ka bijuši arī tādi sapņi.
Bet patiesībā - tas ir bijis tikai nosaukums.
Būtne, kas izmisīgi meklē dzīvu siltumu un slēpjas tumsā, nespēdama nonākt gaismā. Un nebūt ne agresīvais pavedinātājs, kuram pieder mūžība, nakts un nāve.