Rīgā mēs raucam degunu par atmosfēru tādos veikalos kā Saulīte vai Supernetto, kur mazturīgie haotiski grābj lētās preces.
Superneto arī man tīri labi patika - kad bija tāds netālu no mājām. Izvēle pašaura, bet galu galā - ja tur ir tas jogurts, kuru es gribu, mani pat īpaši neuztrauc fakts, ka citu tur nav. Haotiskā grābšana - nu jā.. ziepes par 10 santīmiem, tad nu daži pērk uzreis kastēm - nu tā, par latiem pieciem. Tmarkets savukārt atstājis tikai ļoti nepatīkamas atmiņas - dēļ pārliekas vietas taupīšanas kases izvietojot - stumdīšanās, grūstīšanās ar blakusrindā stāvošajiem un blakusrindu apkalpojošo kasieres muguru. Arī piedāvājuma ziņā tur reti bija vispār kaut kas no tā, ko mana sirds vēlētos. Saulītē tagad iegrižos tik reti, ka pat nemāku teikt- ir vai nav labāk... bet par briesmīgiem veikaliem runājot... gandrīz vai prieks, ka bijušā Interpegro vietā pretī stacijai tagad ir spēļu zāle. Gan Interpegro pirms tam, gan Rimi vēlāk... izejot cauri tam veikalam stresa līmenis bija pieaudzis līdz neveslelīgiem apmēriem, garastāvoklis sabojāts un vēl labu brīdi turpinājās bailes no cilvēkiem - sajūta, ka visu laiku kādam uzgrūdies... Visbriesmīgākā atmosfēra, ko nācies veikalā piedzīvot. | |
bet, bļin, kāda "haotiska grābšana"? es uz "superneto" eju ar prieku, un ne tikai cenu dēļ. tur ir jauka atmosfēra, iepirkšanās netiek pārvērsta par kultu (lētās preces neverīgi neizsaiņotas plauktos ir un paliek tikai preces), kasieres ir kasieres, nevis klientu apkolpošanas mašīnas (nu kaitina mani visi tie obligātie smaidi un "labdienpaldiesparpirkumu"), un.. jā, čehiju atgādina. normālu eiropas valsti, kas necenšās no tirdzniecības centra izveidot svētnīcu.