Vai tad tu jau sen nesecināji, ka manis pilnībā radīta pasaule būtu vienkārši drausma? Bet pastāsti par parūpēšanos, pastāsti ko tu zini. Kaut uz austiņas - man dzēstajiem komentāriem vajadzētu pienākt. | |
tā taču ir tava personifikācija vampīrā ;) Augstprātīga parūpēšanās.. vai tad nē? :) | |
Redz, ka šoreiz ne. Vampīram vajadzēja būt tam vīram. Pazuda, atgriezās. Un tagad jau vairs neatgriezīsies - tāda bija tā visus pārņēmusī doma pirms fotogrāfiju pētīšanas. Šoreiz nodarbojos ar vampīru pilnīgu un galīgu iznīcināšanu. Gan pasīvi. Zinot, ka to dara tie pārēji no "mēs". Bet neredzot, nejūtot un nezinot, kā tas notiek. Citāts no sapņa Our necks would have snapped right now, hadn't we fought all those monsters before. Ne jau nozīmīgs, bet atmiņā iespiedies. Un vēl, smieklīgā kaltēto rožu pušķu noslēpšana, kad tas pēdējais, ļaunais, nežēlīgais pie savas mīļotās kapakmeņa ieradās. Stāvējām gaiteņa malā, smīnējām, un slēpām puķu pušķus aiz muguras. -Un tagad, tagad tu ļausi, lai viņi mani nogalina? -Nē. Dzīvo... Un visai pagātnei vairs nav nozīmes. Sods soda pēc ir bezjēdzīgs. It īpaši nāvessods. Kaut arī viņš bija sadists... | |
bet es zinu, ko nozīmē "Parūpējamies jau par viņu, kopā ar pārējiem tādiem..." :P