Kā nobaidīt Traumu&Ortopēdijas Slimnīcas personālu?

Paņemt līdz mazuli. Spocīgi klusi tukšajās uzņemšanas telpās pat padziedāšana zīdainim ir skaļa padarīšana, kur nu vēl paša mazuļa vokalizācijas.
Un viņiem no mazuļiem ir bail - jo nevienam negribās būt tam, kas teiks uztrauktajiem vecākiem 'ziniet, te nav gluži īstā vieta, kur sniedz palīdzību mazuļiem'.

To uzzināju kā atvainošanās paskaidrojumu par plašo smaidu izdzirdot, ka pacients esmu es, mazulis līdz vienkārši tāpēc, ka trauma nebija ieplānota un nebija īsti kur citur atstāt.

Ja mazule mūs šonedēļ iepriecināja ar pirmajām zilbēm! Pirmo saplēsto papīru! Un vecākā mazule par varonīgu Pirmo Zobārsta Apmeklējumu! Tad es arī esmu tikusi pie pirmā. Pirmais lauztais kauls! Kaut kā ļoti sanāk neuzmanoties pieskarties kaut kur par stipru un kaut ko salauzt. Saliekamo plastmasas kasti. Miksera bļodu. Tagad kājas pirkstu (klasiskais spēriens pa mēbeli, miega trūkuma reibumā un mazliet dusmās uz kaķi).