Visi amerikāņu filmas saskatījušies zina, ka brokolis ir katra bērna bieds - es gan īsti nezinu kāpēc, man tāds nesamocīts brokolis tīri labi garšo. Arī Beibei smuki izdevās no saldēto&svaigo dārzeņu miksa pēc tvaicēšanas ekskluzīvi izlasīt svaigos brokoļus. Bet tā ir pusotru gadu sena vēsture.
Īsi sakot, šodien bija Bēbītes kārta pagaršot pirmo brokoli. Nolauzu divas floretes (jo mazāk tvaicēt man ir slinkums), iztvaicēju (15min ir par daudz al-dente variantam, bet kā reiz laikā 'vēl koši zaļā krāsā, bet jau mīksts' kategorijai), pat apzinīgi ar dakšu paberzu vienu gabalu sietiņā.
Pirmais kriksītis? Pašķobījās, bet ok. Otrais kriksītis? Pašķobījās, bet joprojām ok. Trešais kriksītis ar karoti, siekaliņš un vairāk šķobīšanās. Ceturtais ar karoti? Taure.Emocionāla prezentācija pusstundas garumā ar sekojošiem galvenajiem punktiem:
Nu, neko, pēc kādas pusstundas nomierinājās un aizmiga. Pat aizmigt grūti pēc tik lieliem pārdzīvojumiem. Nabaga bēbīte. Mazumiņš mans.
Mūsmājās gan brokoļi ir topā, jo no visiem dārzeņiem ir vislabāk paņemami rokās. Pie tam par brokoļiem ēdienkartē priecājas ne tikai bērniņš, jo, izrādās, Rižais labprāt apēd pa zemi sabirušās druskas (tas pats ar puķkāpostu).