Ir tāda forša teorija par monkeysphere. Vairāk par to droši vien viscitētākajā cracked.com artīklī visā tā saita pastāvēšanas vēsturē. Super avots pārliecinošiem argumentiem :D Bet tik jauki izstāstīts, un kopš tā artīkļa laikiem jēdziens ir aizgājis sociuma apritē.
Monkeysphere teorija ir tā, kas saka - mums katram vienlaicīgi ir ~150 sloti, kuros ielikt 'šitais ir reāla persona ar kuru es uzturu kaut kādas sociālas attiecības'. Daļu slotu mūsdienās, protams, aizpilda slavenības, grāmatu, seriālu, spēļu,varoņi.
Daļu slotu aizpilda arī personificēti dzīvnieciņi. Izlasot stāstu par nabaga kaķīti, kaķītis tiek iemests vienā no 150 slotiem, uz kuriem attiecas altruistiskās jūtas. Kamēr zvēriņš slotu neaizņemt, tikmēr altruisms uz to neattiecas.
'Vai cilvēki tiešām ir tik naivi?'
Protams. Nekā pārsteidzoša.
Pārsteidzošāks ir tas, ka lielākā daļa cilvēku joprojām ir pārliecināti, ka viņu smadzene gan uz aukstu loģiku darbojas, nevis emocijām. Loģika ir tikai mūsu emociju blakusprodukts.
Spēja sociālizēties evolūcijas kauliņos ir izkritusi vairākkārtīgi, bet primātu metode prasa lielas, konkrētas smadzeņu daļas, kas tīri nejaušības pēc tad, kad ir brīvas no socializācijas tāskiem, ir izmantojamas arī loģikai. Primātu socializācija ir tāda, ka konkrētās smadzeņu daļas izmērs tieši korelē ar attiecīgajiem primātiem tipisko sociālo grupu izmēru. Kad zinātniekiem iesmērēja attiecīgo gabalu(?) no cilvēku smadzenēm, tad viņi šai primātu sugai aprēķināja, ja pareizi atceros, 150 indivīdu sociālo grupu. Monkeysphere. Kas ir vairāk, kā citiem primātiem. (Iespējams, mazāk kā neandertāliešiem gan).
Īsi sakot, cilvēki spēj uzturēt pieklājīgas attiecības ar vairāk sugas biedriem, kā citi primāti. Rezultātā cilvēki varēja tikt pie labāka ēdiena, (tai skaitā gaļas. termiski apstrādātas, jo, skatīt atpakaļ, attiecīgā smadzeņu daļa producē arī spēju veikt loģiskus novērojumus), kā rezultātā varēja tikt pie īsākām zarnām (jo termiski apstrādātai gaļai nevajag tik garu zarnu kā zāles graušanai), atbrīvojās brīvas kalorijas, kurām pateicoties tikām pie lielākām smadzenēm (smadzenēm vajag daudz kalorijas.), kurām pateicoties dabūjām vēl lielāku monkeysphere un vēl labāku ēdienu.
Nu un pie TIK lielām smadzenēm sāk parādīties mazliet brīvā jauda, kuru laiku pa laikam var pieslēgt arī pavisam nopietniem loģiskajiem spriedumiem - tadā modernais cilvēks, kas būvē ēkas, lieto datorus utt utjp - jo mazāk laika patērē sadabūnot sev vajadzīgās kalorijas, jo vairāk laika lietot savas krutās smadzenes visam kam citam- bet loģiskā ķēdīte, ko mēs tur varam iebāzt, neķeroties pie visādiem palīglīdzekļiem, ir ļoti, ļoti īsa. Un tas prasa piepūli.
Manī daudz lielāku pārsteigumu rada tie vegāni (ne visi vegāni, otrais apakšpunkts ir ļoti svarīgs), kas (1)milzīgo smadzeņu jaudu tērē ļoti intensīvai domāšanai par to kā Morāli Pareizi paēst un (2) masveidīgi dara pāri līdzcilvēkiem (es te par PETA patversmēm, kur aizvestie zvēriņi tiek fiksi bendēti nost, jo tas ir ķip... humānāk, nekā pakļaut zvēriņus 'cilvēku verdzībai'). Jā, loģiski ta to var izskaidrot, bet tā ir tāda ļoti sociopātiska devolūcija.
Pretdabiski, ka es saku!
Ne tāpēc mūsu senči mira mamutmedībās, lai mēs te ĢMO soju štopētu un piebāztu savu monkeysphere ar visiem tiem zvēriņiem, kurus apēd apkārtējie! (arī ne tāpēc, lai monkeysphere piebāztu ar cibas indivīdiem, pat ja tie izklausās pēc sevis pirms X gadiem un nēsā to pašu vārdu. Zinu. Bet tā nu tas ir).