Brīžiem šķiet, ka visātrāk aug pēdas. Vēl tikko pidžammas pēdiņās bija dikti daudz liekas vietas, kaut trīs vilnas zeķītes velc iekšā, un te pēkšņi - re, pat plikai pēdai pēdiņa jau sāk kļūt cieša.

Režīmes - kāds režīms, smejaties? Vienīgā stabilā līnija grafikos ir katru nakti neilgi pirms pieciem no rīta.


Daudz kas ir līdzīgi, kā ar vecāko. Daudz kas ir pavisam atšķirīgi.
Abas 'visu dienu ēd'. Bet, pierakstos skatoties.. lielā ēda 6..8 reizes diennaktī (kā nu skaitīja - bet tās ēdienreizes bija 15min-1h garas).
Šī ēd... 16-22 reizes diennaktī. Tam veltot 5..20 minūtes, mediāna ir 7. Ēšanai veltītais laiks, protams, sanāk salīdzināms (ar abām ap šo vecumu 3-4h diennaktī), vienkārši ja mazā dienu saskalda mazākos gabaliņos, mazliet lielākajai starp garajām ēdienreizēm bija arī garas pauzes - tur varēja vismaz izlikties, ka vispār kaut kas režīmam līdzīgs tomēr rodās.


Toties ar šo ir vienkāršāk sataisīties ārā iziešanai. Nepārprotiet - tas joprojām prasa Saņemšanos Plānošanu un Ņemšanos, bet vismaz 'kamēr mēs ģērbāmies, viņa izdomāja vēl paēst' nenozīmē 'ok visus plānus atliekam par pusstundu - stundu'. Jēdzienu 'piena mierinājuma kvants' ieviesām gan jau ar pirmo - bet ar šo pagaidām 'iedodam mazumiņu un ejam' nenozīmē ruletes spēlēšanu ar milzu asaru iespēju pēc tam.


Vecākā gulēja redeļugultiņā. Mazā naktis guļ redeļgultiņā ieliktā groziņā. Reizēm groziņš tiek aiznests kaut kur citur. Vecākā šajā vecumā nez kāpēc baidījās no bēbīššūpuļkrēsla (neelektriskā, vienkārša ē.. šezlonga). Šī tīri apmierināti tur sēž ar cilvēkiem (visvairāk jau to pašu vecāko māsu) pakomunicēt. Protams, kad mazā pārvācas uz groziņu, tad šūpuļkrēslā mēģina ievākties vecākā. Vakar jau nevis vienkārši ievākties, bet ar spilveniem un segu un 'es tagad gulēšu šeit, ok?'. Labi ka mums nav babybjorns? (toties nuna leaf ietu uz urrā).

Blakus-gultā-ņemšana nav mans bērnaudzināšanas zens (lai gan rītapusē reizēm miegs sanāk tik ļoti, ka nākas. Konsultantei paldies pozas pieokriģēšanā vai kā, bet ar šo bērnu blakus patiesībā varu lieliski gulēt, ja ne mani aizspriedumi pret bērniem gultā)... Par miega trūkumu - kā kuru nakti. Vēl jau paspēsim bezmiegā iedzīvoties, bet 3-4 stundas dziļā miega, saskaņā ar jawbone, salasās arī tagad, par spīti biežajām ēšanas reizēm. (protams, paldies vīrietim, ka dod man tās dažas minūtes pamosties uz barošanu pats tikmēr autiņbiksi nomainot).

Barošanas un pārējo lietu uzskaites apps man pašlaik ir FeedBaby (jo ipad/android friendly.). Tā vieglāk ar pediatru komunicēt - jo īpaši, ņemot vērā, ka pediatrs mums parakstīja regulāru bērna svēršanu un neatcēla arī pēc pirmo nedēļu lieliskajiem rezultātiem.

Ārā pagaidām ejam ratos, man vēl nav pārliecības par slinga sējuma stabilitāti (galva kaut kā ne tā krīt brīžiem)- lai gan situācija šonedēļ manāmi uzlabojas. Gan, šķiet, mazās prasmju, ne manējo uzlabošanās pēc. Piebilde par ratiem - pagaidām risinājums piepirkt tikai 'lying area extension'(barjera un grīdiņa, kas nosedz kājgala metāla trpītes) sporta daļai izskatās labs. Redzēs, kā būs bērnam augot - bet pagaidām šo kā naudas ietaupīšanas variantu noteikti varu rekomendēt. Cits, ka ar pirmajiem ratiem jau nevienai nav ne jausmas, cik ilgi bērnu turēs kulbā un kas ratiem būs svarīgi brīdī, kad bērns kulbas vecumu pāraugs. (mums no pirmā bērna ir kulbu rati, kuru sporta daļa ne pārāk patika, un vēlāk pirkta sporta daļa, kura atkal dikti patīk, bet ne TIK dikti, lai pirktu kulbu (pie tam kulbai nebūtu foršās kapuces) - tā nu kā lētāku kompromisa variantu izmēģinam šito. Slingus arī lietoju, bet vismaz pagaidām kā vēdersildīšanas un mierināšanas ierīci.

Vēl no babygadgetiem... Mans šī gada halovīna kostīms ir 'kafejnīcas galdiņš'. Pēc iepriekšējās reizes man bija skaidrs, ka gribu savai ērtībai dedicated barošanas spilvenu, nevis atkal spilvenčupiņu. Pie tam, bumbiņpakaviņi mani nepārliecina, griķu pakaviņi vispār liekas mazliet absurdi šādam mērķim. Paziņa no personīgās pieredzes ieteica ļauno amerikāņu laktīvistu aksesuāru ( (c) skepticalobgyn?) - brest friend (ekur crashtest mommiues reviews. Diemžēl bez crashtestiem :( http://www.crashtestmom.com/portfolio-post/my-brest-friend-review/ ) . Kaut kā.. ļauj vairāk kā cilvēkam justies, nevis invalīdiņam, kam jāgaida, kad kāds saudzīgi nocels bērnu no spilvenčupiņas nepamodinot. Pat ja izskaties, kā halovīna kostīmā ieģērbies cilvēks :)


Ehm, trīsarpus nedēļās prasmes? Smaida māsai, tēvam un babai. Man nesmaida. Vismaz manai sejai ne, ēdiena avots ir cits stāsts. Kaut ko apguvusi par galvas turēšanu slingā. Apguvusi būt nomodā (tur drīzāk 'zaudējusi spēju gulēt visu laiku - tik ļoti visu laiku, ka 'bērns nomodā, KAS VIŅAM NEPATĪK!!!!' bija pilnīgi normāla bērnkopības pieeja). Ķiķina, ja blakus noliek melnbaltās bildītes. Aizmieg, ja tētis viņu šūpo skyforger un tamlīdzīgas mūzikas pavadījumā (bet protams). Vannā apskaužami relaksēti peldās. (bet te atkal, ne tik daudz viņas prasme, cik vīra prasme bērnu vannošanā). Lielā māsa vēl nav beigusi sajūsmināties par to, ka mazajai māsai ir rokas, kājas, ausis utml. Mazā māsa to ē.. piecieš? Laikam? Lai gan cenšas ar galvas pagriešanu ļaut skatienam māsai sekot un smaida, galu galā. Nodrošināt, lai vecākajai māsai nebūtu jāsaskaras ar 'man te tagad ar mazo māsu jātiek galā' gan nav iespējama misija. Un izbrīvēt garantētu pusstundu, kad mazajai manu uzmanību nevajadzēs un visa 100% uzmanība var būt lielajai... pagaidām ir par agru - barošanas intervāli nav gana paredzami. Bet nekas, tiksim arī tik tāl.
Pret knupjiem man joprojām ir aizspriedumi, bet mazajai, šķiet, mazāki, nekā man. Reizēm šis silikona ziedojums tiek pieņemts.