man bija 7tajā, sākumā it kā bija ok, bet tad nomainījās skolotāja, par kuru man nav labas atmiņas (iespējams, pati nemācēja programmēt). Nesaprotu, kāpēc 10. klasē pievērsos atkal.

Starp 7. un 12. skolotāji mainījās ik pa laikam.. bet mums tur kaut kā visnotaļ pašpārliecināta pašplūsma ātri aizgāja, ne ļoti no tā brīža skolotāja atkarīga.

Vēl es gāju uz papildus pulciņu vai tml., kur pasniedza absolvents, kas strādāja nozarē. Ļoooooooti slikts skolotājs, turklāt mācīts tika C++, kas jau tā iesācējiem ir grūta.
Vēlāk savas karjeras gaitās nāca ar viņu satikties vēlreiz, bija ļoti nepatīkams cilvēks un tur vēl visādi notikumi bija, par kuriem internetā labāk nerakstīt.

Atliek tik novēlēt, lai nevienam tāda mācīšanās pieredze negadās, jo kas zin, cik daudz bērni tiek atbaidīti tāpat kā ar matemātiku. But then again - es kaut kā nenobijos o_O.

Alternatīva ir kodēšanas uzskatīšana par alternatīvo matemātiku un baidīšanās pēc definīcijas diemžēl...

kādreiz jau to sauca par lietišķo matemātiku. Vispār jau tā ir kļūda programmēšanu sasaistīt tik cieši ar matemātiku, piemēram, kaut vai dodot uzdevumos atrisināt kādu matemātisku problēmu, jo ir cilvēki, kuriem matemātika nepadodas, bet ir normāli programmētāji. Jo matemātika ir tik abstrakta un netaustāma, bet no programmēšanas vai fizikas vismaz ir kāda jēga :)