Note: orģinālā recepte vispār bija nektarīnu un ar vaniļas pāksti. Plūmes cukuram svēru jau bez kauliņiem - bet svēru abiem ievārījumiem kopā, līdz ar to visas svēršans tur tādas aptuvenas. Weba plūmju ievārījumu receptēs prasa cukuruu sākot no 1/2 svara ar kauliņiem līdz 1.3x svars bez kauliņiem. Vairāk par 1/2 bezkauliņu svara tā arī nepieliku, likās pietiekams saldums. Cukurs bija parastais, un tas ievārījums diez ko nesaželēja - nākamreiz droši vien ņemšu dansukker, cik nu tur vajadzēja uz 1kg ogu. Kafija - rupiji malta kafija sabērta tējas maisiņos (tādas kabatiņas, kurās beramo tēju likt, kad vienu krūzīti tikai un ātri vajag), caurdur ar zariņu, zariņu pārliek pāri katlam - malā, lai netraucē maisīt. Ievārījuma režīms tur ir 1:05, pa vidu bija 10min aparātam jāatdziest, tad otrs cikls - jau bez kafijas, jo pēc garšas vajadzīgais kafijas aromāta stiprums jau bija. Pluss - maisās pats. Mīnuss -pēc tam jāmazgā ievārījuma šļakatas nost. Uzsilst arī stipri lēnāk nekā uz katla - bet nu tā kā tikmēr uz plīts vārīju otru ievārījumu, tad vismaz šitas maisījās pats. Par garšu - sacukuro plūmi (vai kaut vai sablenderē dažas ar cukuru), uzber mazliet mazliet smalki samaltas kafijas - apmēram tā arī garšo. Rūgtumiņš tāds mazliet - pat ne izteikti kafijas, bet arī ne gluži karameles vai melnas garozas - bet uzreiz rodas doma, ka tas jāēd ar svaigi ceptu baltmaizi. Plūmes garša pēc izvārīšanas (ar miziņām kopā) kļūst izteiktāka (ūdens novārās nost), kafijas piemaisījums tāds arī paliek. Mums pirms tam ļoti garšoja Gastronomā nopirktā kafijas marmelāde (laikam ābolu bāzes), tā kā jau zināju, kādu garšu gribu. | |
Un kā īsti to kafiju - ieber maisiņā un pavāra kopā ar plūmēm? Kāda garša sanāk? (un cik ir maizes mašīnas cikls? :))
Izklausās pamēģināšanas vērts.