- 105. pants(1) Kolektīvā atlaišana ir tāda darbinieku skaita samazināšana, ja atlaižamo darbinieku skaits 30 dienu laikā ir: (..)4) vismaz 30 darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina 300 un vairāk darbinieku.
- 106.pants.(1) Darba devējs, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, laikus uzsāk konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem, lai vienotos par kolektīvajai atlaišanai pakļauto darbinieku skaitu, kolektīvās atlaišanas norisi un atlaižamo darbinieku sociālajām garantijām. Konsultēšanās laikā darba devējs un darbinieku pārstāvji izskata visas iespējas, kā izvairīties no uzņēmumā nodarbināto darbinieku kolektīvās atlaišanas vai samazināt tai pakļauto darbinieku skaitu un kā mīkstināt šādas atlaišanas sekas, veicot sociālos pasākumus, kas rada iespēju turpmāk nodarbināt vai pārkvalificēt atlaistos darbiniekus.
Protams, šis neattiecas uz valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem darbiniekiem. Tiem, tāpat kā tālbraucēju kuģu apkalpēm, tiek piemērots izņēmums.
Neizdodas saprast, kā šis izņēmums tiek juridiski pamatots.
Pastāv doktrīna, kas izskaidro atšķirīgo attieksmi darba tiesiskajās attiecībās pret ierēdņiem vismaz dažos apstākļos - kas saistīti, piemēram, ar norīkošanu darbam citā teritorijā. Bet vai tiešām juridiskā doma pēdējos gados būtu attīstījusies līdz visu valsts pārvaldes iestādēs nodarbināto pielīdzināšanu ierēdņu statusam šai ziņā? Un vai tas patiešām būtu attiecināms arī uz atlaišanas gadījumiem?
(Klau, freidliste, noteikti te ir daži jurfakā šobrīd studējoši un varbūt pat kā reiz pašlaik/svaigi darba tiesībās eksāmenus kārtojuši - nav par to semināros runāts, m?)
Un tomēr - valsts darbinieku skaits tagad tik vieglu roku nooptimizēts (pie tam, gan pārvaldība, gan pakļautība) - pat neplānojot, ko tālāk iesākt ar radušos bezdarbnieku masu. Tiešām paļaušanās, ka privātais sektors spēs to visu aprīt?
Protams, it kā jau valsts iestādēm jāpilda savas tiešās funkcijas, nevis mākslīgi jārada darba vietas. It kā jau valsts darba vietām sociālā funkcija: 'kaut kādu ienākumu avots katram, kas ieguvis augstāko izglītību' nav jāuzņemas. Bet kas tad vēl ir spējīgs par sociālo situāciju rūpēties valstiskā mērogā? Kas vēl ir spējīgs parūpēties par sekām, kas rodas šo sociālo funkciju nogriežot kā ar nazi? Bezdarbnieku pabalsti šobrīd, protams, ir īslaicīgi...
Ja cilvēkam ir augstākā izglītība, it īpaši ja tā ir ar ekonomiku vai biznesa vadību saistīta, teorētiski viņam jābūt spējīgam nevien pārvērst no budžeta maksāto algu gremošanas pārpalikumos, bet izrādīt kādu iniciatīvu un izveidot savu privātu uzņēmumu. Gan sevi paēdinātu, gan varbūt arī radītu kādu darbavietu pilsoņiem bez pretenzijas uz dikti augstu IQ. | |