Cik dīvainas un it kā nesvarīgas lietas reizēm rada ieilgstoši paliekošas emocijas.

Pavisam mazsvarīgs moments garā un daudz domu pārdomām atstājošā sarunā. Šķietami mazsvarīgs svešu atmiņu fragments, kas nez kādās asociāciju ķēdēs aizskrien tālāk un no sazin kādiem dziļumiem izvelk manējās.... Sākumā pavisam vieglas skumjas, kuras aizmirstots pēc piecām sekundēm...
Bet palika.
Aizķērās.


Un tāpēc es skumstu.

Tagad vēl sākt raudāt... tad ne tikai nokavēšu, bet vēl ieradīšos sarkanām svītrām pār vaigiem....

Meitene manā žurnāla bildē... Šodien man viņas seja izskatās dusmīga. Un pavisam īsta, fotografēta, nevis zīmēta.