- 19.-Feb-2007 12:17 pm
- Tēmas:
- philosophy
Mēs nepazīstam cilvēkus.
Mums ir tikai mūsu idejas par to, kādi tie varētu būt.
Mēs minam motivācijas, no idejām vien balstoties.
Labāk kļūdīties un atklāt, ka bijis pārāks par to, ko domāji? Sāpīgi, apkaunojoši, pazaudēts laiks, ko būtu varēts izmantot aizsniedzoties līdz tam.
Labāk kļūdīties un atklāt, ka bijis sliktāks, par domāto? Mazliet mieļu. Dīvaina pēcgarša. Un, joprojām kaut kā mazliet kauns. Bet laiks... laiks pavadīts mēģinot aizsniezdoties līdz idejai par cilvēku. Pat ja tā bijusi tikai ideja - visas latiņas ir virtuālas.
Atkarībā kuram. Ar pirmo pašam ir vieglāk kā ar otro, jo paliec augstāk. Stulbs, bet augstāk. Ar otro stulbs un kājslauķis.
A kurš tad ir tas _objektīvās_ atblāzmas signāls, kurš nograuj?