Nevis pusgadsimtu vēl nedraud, bet jau pastāv. Pārčaklīši atbrīvo personālvadības speciālistus no viņu pienākumiem, un ļauj darba devējiem dzīvot ilūzijās, ka viņam nepieciešami darbinieki ar 3 gadu pieredzi jomā. Tas tā, nopietni runājot. Bet pats raksts, protams, nebija nopietni domāts. Ir tāda lieta kā paradoksu cinisms. | |
Paldies par paskaidrojumu. Es noteikti esmu dzirdējusi par paradoksu cinismu un parasti pat spēju to atpazīt tad, kad satieku. lol Bet mani mazliet ieintriģēja Tavs otrais teikums. Tieši kā viņi to panāk un kas tur ir tik nenormāli slikts? Es, kā potenciāla darbadevēja nākotnē, arīdzen labprātāk izvēlētos speciālistu ar darba pieredzi (par attiecīgu samaksu), nevis cilvēku, kuru nepieciešams apmācīt un kurš mēnesi pēc apmācīšanas nafigizējas atsājot darba devēju ar jaunu iztukšoni. | |
Darbaholisms ir slimība. Tu taču nepārmestu vēža slimniekam pretsāpju šaibu štopēšanu vai nepietiekamu ārstēšanos?
Kā teica kjūtīgajā filmiņā "Thank you for smoking": "Visiem ir mājokļu kredīti, kuri jāapmaksā" :)
Da nevienam nerūp darba stundas. Svarīgi ir izdarīt to, kas cilvēkam paredzēts līgumā, to-do-listē, dead-line kalendārā etc.
Un ar Latvijas nenormāi zemo darbinieku efektivitāti mums bezdarba līmenis pārčaklīšu dēļ kādu pusgadsimtu vēl nedraud.
Jorpojām LOL