Lietussrgi ir visbriesmīgākie dēmoni.

Šaurajās Vecrīgas ieliņās, vējam tuneļa efektu iegūstot (note - tas pats efekts arī 'tramvajs brauc gar ek-faku) visu uzmanību piespiedu kārtā nākas veltīt, lai nabaga lietussargu vējš nesalauztu.

Nu atvaino, pat ja man kaut kur stāv tas somiņas formāta lietussargs, šodien līdz darbam tas ar mani atnācis nebūtu. Mīļais sarkanais jau arī salūza nevis, kad vējš papūta apakšā, bet pārāk stipri pūta virsū. Pie tam, tie ir pārāk plakani.

Ir tikai viena lieta riebīgāka, par mēģināšanu nobalansēt ar savu lietussargu, neizbakstot acis uz visu to apkārtējo pundruīšu lietussargiem un neuzkāpt uz svārku apakšmalas nākamajā solī - viss iepriekšējais + somiņā iezvanās telefons.

Lietussargs, kas jāsavalda vējā, un telefons, kas paģēr atbildēšanu.

Divi riebīgi dēmoni, kas cenšas paverdzināt cilvēka dvēseli.