Pēc visa laika, kas veltīts pierādījumu un siloģismu konstruēšanas teorijas izpētei, ir patiesi interesanti uzzināt, ka pastāv atsevišķas zinātnes jomas, kas lieto identisku terminoloģiju un pat atsaucas uz formālās loģikas nepārkāpjamību, vienlaicīgi ignorējot principus, ko parasti iekļauj šīs terminoloģijas izmantošana.
Šķiet, kaut kur ir kļūda.
Vai nu pašā zinātnes jomā, vai tās izklāstīt mēģinātājā, vai lasītājā.
Apzinoties savu ne-specializāciju konkrētās zinātnes jomā, vēlētos meklēt kļūdu sevī. Bet atduros pret vēlmi apšaubīt izskaidrotāja kompetenci formālās loģikas izmantošanā.
No vienas puses - šāda pieņēmuma paturēšana atmiņā būtiski traucē kļūdu meklēšanas procesu, jo samazina vēlmi kļūdu atrast.
No otras - tā ignorēšana var novest pie bezmērķīgas rīcības.
Kā pareizāk?
Man piemēram ir iebildumi par (c) zīmes tulkošanu kā autortiesību zīme, jo copyright un authorrights vispār ir divas dažādas lietas.
Formālā loģika tiešām ir laba lieta - bet to nevajag mācīties pēc kārtulām. Vispirms, ļoti lēnām ar piemēriem saprast. Tad ar piemēriem pašam tavuprāt pareizās kārtulas sarakstīt. Un pēc tam - tad jau var ķerties pie teorijas un aizpildīt robus.
Sākot formālo loģiku mācīties no teorijas, nevis ar domāšanu - iebrauksi visai pamatīgās dillēs, jo um.. nujā, tad ir daudz izņēmumu, kas jāapgūstl
Bet palasīt ir vērts. Jo īpaši, ja draud kāds priekšmets pie visu mīļotā Neimaņa. Viņa uzdevumus parasti tieši no formālās loģikas viedokļa var kost nekļūdīgi un salīdzinoši elementāri;