Ciba vēl nešūmējas, bet tikmēr citur jau pāršalcis 'vairs nevarēs noformēt pusslodzes!'.

Ciba nešūmējas, jo pat tā nelielā cibiņu daļa, kuru darbam pretī liek algu, nevis interesantākas nodokļrisināšanas formas, un nelielā daļa no tiem, kas savukārt strādā pusslodzes, laikam jau arī par pusslodzi tomēr saņem vairāk kā valsts minimālo algu, līdz ar to cibiņus tas patiesībā vispār neietekmē.

Cibiņas vairāk varētu ietekmēt cits sīkums - ja līdz šim varēji visus 18 mēnešus BKA neizņemt uzreiz, bet pietaupīt vienkārši noformējamam bezalgas atvaļinājumam kaut kad vēlāk, līdz bērna, cik tur.. 7? 8? gadu vecumam? Tad pēc jaunajiem grozījumiem, sanāk, ja bērnam ir vairāk kā 3, tad par šo bezalgas atvaļinājumu ir jāmaksā sociālais nodoklis no minimālās algas. Ja līdz šim forši darba devēji nebija sajūsmā par 'a es uz vasaru, kad darba tāpat mazāk, aiziešu bezalgas atvaļinājumā' dēļ veselības apdrošināšanas ķēpas, tad tagad, ec, vēl viens iemesliņš. Jā, nu mīlīgi.

Bet par cibā aktuālāku tēmu runājot... Viss jau ir forši, kamēr savā starpā diskutē tikai cibiņi, kas visi ir lieliski jomas speciālisti un var jebkurā brīdī pacelt deguntiņu un aizskriet, jo kontā ir pietiekams F***Y** spilvens uzkrāts. Tad, protams, 'ja esi tik neaizvietojams, tad droši, prasi savu neaizvietojamo algu'. Tikai ļoti piemirstās, ka 'neaizvietojams' nozīmē 'uzņēmuam nodarboties ar to, ar ko nodarbojas ir jēga tad, ja nodarbina tādu, kas dara to, ko dari tu, par apmēram tādu algu, kādu saņem. Ja jāmaksā būtiski vairāk, tad šo darbības sfēru var arī atmest'. Kapitālismā sagaidīt, ka visiem darba devējiem ir brīvie līdzekļi, kuri to vien gaida, kā tikt izmaksāti neaizvietojamā personāža atalgojumā ir ļoti interesanta nostāja.

Un šajā aspektā... Pirms pārnedēļām biju Tallinā. Ja pirms gadiem 6-7 ieraugot pašapkalpošanās kases Londonā, tās mani ļoti sajūsmināja, tad šoreiz... uzdzina skumju. Jo paralēli vaļā ir tik pāris kases (ar milzīgām rindām, motivējot, protams, izmantot daudz ērtāko pašapkalošanās kasi), kuras visas apkalpo krievvalodīgie. T.i. ja vēl pirms pāris gadiem Tallinā nebūt ne rets skats bija kasiere ar selektīvo kurlumu uz krievu valodu, tad tagad... nu ja, darbā paturētas tikai tās, kas nesūdzās, jo viņām citu variantu vispār nav. Un sociālais drošības tīkliņš 'ai, iešu maximā par pārdevēju strādāt' lēnām izzūd. Darbus pārņem roboti (un pircēji. bez maksas. Jo preces tāpēc lētākas nepaliks. Drīzāk otrādi, veikalu zudumu skaits pie pašapkalpošanās sistēmām nedaudz vairāk kā dubultojas. Kā man to viltīgi pavēstīja Google Now, nieka 48h pēc tam, kad mutiski sūdzējos par robotiem telefona klātbūtnē). Un pārņems aizvien vairāk darbus.

Kur paliks cilvēki?
Kam par to jāuztraucas? Darba devējiem Kapitālismā, protams, nav īsti motivācijas to darīt.

Jā jā, tas pats, kas 'izglāba dzemdētājas, liekot studentiem mazgāt rokas' 19. gadsimta otrajā pusē. Šausmīgi populārs stāsts, kuram diezgan populāri dzirdēts arī atspēkojums (nu kā ar 'vai tu zināji, ka coca cola bija zaļa?'.) - bet tā kā atspēkojums ir biš nepopulārāks, tad atkārtošos.

Nav jau tā, ka tie studenti pirms tam nemazgāja rokas. To, ka nedēļnieču drudzis, iespējams, ir lipīga lieta bija novērojuši jau 18. gadsimta beigās (t.i. pusgadsimtu pirms viņa).

Jaunā lieta, ko ieviesa Semelveiss, bija 'nepietiek vienkārši nomazgāt rokas tā, lai izskatās tīras, vajag kārtīgāk, lai neko nevar saost'.

Un izmantojot vēl nebūt ne viennozīmīgus statistiskos rādītājus (gadu gaitā jau izrādijās taisnība, bet ne gluži tik ātri, kā viņš par savu veiksmi pasludināja), viņš aktīvi ķērās pie tā, ko mūsdienās nepareizi, bet tomēr, dēvētu par citu mediķu troļļošanu.
Vai, vienkāršāk - cītīgi rakstīja niknas un publiskas vēstules visiem pārējiem, kurš skaļāk, emocionālāk visus pārējos apsaukā par miesniekiem, bendēm un tumsonīgiem slepkavām, kas nejēdz pat rokas pareizi nomazgāt, tam taisnība. Or not.


Un - pārsteigums, kādu brīdi viņu neuztvēra īpaši nopietni. Jo tonim ir nozīme.