Lasot kā beibes vienaudžu māmiņas cītīgi apspriež bērndārza sākšanas problemātiku - kādu garderobi iepirkt, cik ilgi blakus sēdēt, cikos vest utml.. biš skaudība. Atliek brīnīties, ka ir tomēr Rīgā reģioni, kur pusotrgadnieki ar astīti tiek no septembra (tehniski, ec, augusta vidus) dārziņā. Bēda par pasaules netaisnību kaut kādā ziņā.


Vārdiņi šai brīdī, 1g8m

Tjetji/tjēta - tētis
Mammī - mamma (tb es)
Mamma - tuvākais pieejamas pieaugušais, kas pilda aprūpētāja funkcijas
bet kaķis-mamma - vecvecāku kastrētais resnais runcis. Nu, lielāks par otru un ar izspīlējušos vēderu, tā kā loģika, protams dzelžaina.
( citi vārdiņi )

When I was in Spain, I have noticed that people smile at each other and do this weird thing - they talk to people they don't know in public! And the weirdest thing is... they were not drunk and weren't looking for trouble! And it was happening everywhere! It's such a weird and bizarre tradition, but it truly felt like a festive day!

//citāta autors gan lietuvietis, bet lietas būtību tas nemaina.

Brīvdienās bijām uz Daugavmalu pie Meinarta salas aizbraukuši, tur ir veikals/kafejnīciņa/krodziņš.
Opis pirka alu sev (acīmredzami ne pirmo), saldējumu mazbērnam un vēl vienu alu - nez, pazīstamam, radgabalam vai vienkārši krodziņa apmeklētājam.

Un es pēkšņi radās iespaids, ka visi tie foršie vecie lauku onkuļi filmās un grāmatās un it kā bērnībā redzētie.. runātīgie, smaidīgie utml. Viņi laikam tādi ir tikai vieglā žvingulī :/
Un tas ir kaut kā skumji un biedējoši reizē.

Alkohola ļoti samazinātās lietošanas pēdējie gadi kaut kā radījuši/pastiprinājuši nepatiku pret cilvēkiem, kuru uzvedība un domāšana ir būtiski aptumšota, pat ja viņi ir pozitīvi noskaņoti, bet es pat nevaru tagad pateikt, kur ir tā robeža -viens alus to noteikti neizraisa.