Vajag subj. Ļoti.
Vai vismaz saprast, kā atbilstošo noskaņu radīt citiem...
Un par kādu noskaņu var būt, ja veidojot kāda tēla priekšvēstures aprakstu nonāku līdz
"Viņš centās tevi pārliecināt, ka dzīve nav nemaz tik slikta. Biežāk vajag pasmaidīt
Jā, konkrētā tēla raksturam tas varbūt arī atbilst un viss būtu ļoti jauki - ciniska skeptiķe, kas vēro garāmskrienošās dzīves, pārliecībā, ka viss pasaulē ir ar riebīgiem trūkumiem..
ja šis tēls drīz vien nekļūtu par vampīru. Tēls nav mans, man tikai tas ir daudz maz ticami jānoved līdz nepieciešamajai situācijai..
Labi, radītājs bija izvirtis maita ar savdabīgu gaumi, un viņa motivācija man ir pilnīgi skaidra. Bet kāda ir motivācija māceklei?
Grāmatu pārlasīšana - dod emocijas, bet absolūti neļauj man noķert, kas rada noskaņu.
BTW "Intervijā" motivācija bija - Luiss bija pašdestruktīvs, tikai pārāk dievbijīgs pašnāvībai, meklē kādu, kas viņu kontrolētu. Lestats - estēts, kas grib būt apbrīnots un grib, lai viņam līdzās ir kāds ar ko dalīties pārdzīvojumos. Dominējošs, agresīvs, uzmanību alkstošs pavedinātājs. Pie tam, arī kā cilvēks viņš ir aprakstīts aptuveni tāpat...
Klaudija - bezpalīdzīga (VIŅAI neviens neko neprasīja, nomirusi viņa būtu arī bez vampīru iejaukšanās), Lestata motivācija bija kaut kā uzlabot attiecības ar Luisu, Luisa motivācija - nespēja vēlreiz atstāt meitenīti nomirt.
Vēlāk tā aukle, kuru pēc pāris dienām teātrī sadedzināja kopā ar Klaudiju - tur nebija nekādas motivācijas - viņa ne pārāk labi saprata, kas notiek - vienīgi vēlme mūžīgi rūpēties par mūžīgo bērnu Klaudiju
Sauss aprēķins gan no Klaudijas gan Luisa puses.
Ehh, izskatās, ka nekas cits, kā atstāt to visu tēla autora personīgajai iztēlei neatliks. Galu galā - labi zināja, kādu tēlu apraksta.