arguments "tev jau alga ir virs vidējā, ko tad tu vēl gribi! jūties laimīgs un sēdi savās biksēs" man vienmēr ir licies pretīgs. kāda gan man starpība, kur tieši visā šajā algas hiererhijā es atrodos, ja naudas ir par maz? es nerodu mierinājumu no domas, ka es saņemu vairāk nekā lielais vairākums. mierinājums rastos, ja ar šo summu varētu segt visas savas vēlmes, bet tas diemžēl nav iespējams...

pastāvīga izaugsme ir vajadzīga. visu laiku. līdz brīdim, kad visas vēlmes ir iespējams nodrošināt. un arī pat tad nevajadzētu pārstāt augt. močīt vajaga!

Parādi man kādu, kas var par savu algu apmierināt visas savas vēlmes!

Bils Geits, ne?
:)

Runa iet par algu, nevis dividendēm un citu huiņu.

Nu gan jau viņam sākumā arī bija tikai alga. Viņš izauga līdz savām dividendēm un huiņai.

Mums tač ar neviens netraucē tā izaugt vaj ne?

Protams, viss atkarīgs no vēlmēm un ieguldītā darba. Bet kamēr neesam nonākuši līdz nauda taisa naudu stabilai stadijai, tikmēr alga visas vajadzības neapmierinās.

Jautājums, vai tu esi apmierināts ar tām, ko vari apmierināt, vai klusi domā 'varētu vairāk', vai visu laiku pārdzīvo, ka tev ir par maz.

Šaubos, vai pat Geitss var apmierināt _visas_ savas vēlmes.

Ja tevi naudas neatbilstība vēlmēm padara nelaimīgu ir divas iespējas.
Naudas par maz.
Vai vēlmju par daudz.

Tu dzīvo sabiedrībā. Sabiedrībai ir kaut kāds minimālais viedoklis par to, kādas vēlmes ir normālas.

Vēlmes virs 'paēst, nomaksāt īri un aizbraukt uz Jūrmalu' ir javno virs vidējā. Tātad šo cilvēku nelaimīgu padara nevis naudas trūkums, bet vēlmju pārmērīgums.

Tu nevari piederēt top10 algu kastai un joprojām justies, kā savas elementārākās vajadzības neapmierinājis.