arguments "tev jau alga ir virs vidējā, ko tad tu vēl gribi! jūties laimīgs un sēdi savās biksēs" man vienmēr ir licies pretīgs. kāda gan man starpība, kur tieši visā šajā algas hiererhijā es atrodos, ja naudas ir par maz? es nerodu mierinājumu no domas, ka es saņemu vairāk nekā lielais vairākums. mierinājums rastos, ja ar šo summu varētu segt visas savas vēlmes, bet tas diemžēl nav iespējams...

pastāvīga izaugsme ir vajadzīga. visu laiku. līdz brīdim, kad visas vēlmes ir iespējams nodrošināt. un arī pat tad nevajadzētu pārstāt augt. močīt vajaga!