"sieg heil" ir starptautisks neformāls daudzu pasaules nacionālistu sveiciens. gluži tāpat kā, piemēram, mūzikas terminoloģijā dominē itāļu vārdi (tu taču nesauksi visus mūziķus, kuri lieto itāļu terminoloģiju par fašistiem? (kaut gan tas varbūt nebūtu nemaz tik peļami))
--
mani kaitina cilvēki, kuri man uzmācas [..] kosmopolītismu. un lai kas arī notiktu,neviens mani nepiespiedīs mainīt savus uzskatus,savus ideālus un mērķus.
( (c)
zizii )
Laikam jau jāpažēlo tie nabaga, nelaimīgie nacionālisti tomēr.
Grūti vienlaicīgi nīst kosmopolītismu, ja globalizāciju un starptautisko sadarbību ta gribas? Un paskat, pat savā valodiņā vairs runāt nemāk, bet kā tādi kārklu vācieši, no savas tautības sakaunējušies, lepni izkviec – „Sieg heil”! Viņiem ir kauns, ka nākuši no tik mazas valstiņas, ka tās iekšienē nespēj atrast gana domubiedrus, lai piepildītu cilvēcisko saskarsmes tieksmi. Jāmeklē vien radniecīgās dvēseles ārpus šīm robežām.
Iedomājieties, kas par iekšējo konfliktu? Kas par drāmu! Varbūt pat traģēdiju, kur kādas nabaga nacionālists, pēkšņi atskārtis savas iekšējās pretrunas nespēj turpināt dzīvot šajā drausmajā pasaulē un lepni sakodis starp zobiem cianīda kapsulu pēc brīža mirst, kad viņa eritrocītu hemoglobīns zilskābes anjona ietekmē vairs nespēj piesaitīt slāpekli.
Un man pietrūkst konteksta.