negods tas noteikt nav, nē. bet bailes... kā no tā var baidīties? man vārds bailes saistās ar varen šausmīgu sajūtu, kas nebūt neapzīmē šo vieglo nepatiku pret ideju.

un vispār pelēkās masas ideja jau ir pārāk nodrāzta, lai to varētu piemērot mūsu daudzkrāsainajai sabiedrībai ar dažādajiem sapņiem. nu jau katram šis jēdziens nozīmē ko citu...

Bailes kļūst lielas tad, kad tās nostājas tev priekšā un liek ieskatīties tieši acīs. Līdz tam jau tu vienkārši mēģini no tā izvairīties... Pasaki no kā tev ir bail un es pateikšu piemēru, labi?

Bet vispār tajā brīdī, kad sāc to attiecināt uz sevi, ideja atgūst asumu (jeb trulumu? atsperīgumu? Ko īsti ideja zaudē nodrāšanas procesā?)

a tā... nu tu varbūt esi no tiem retajiem cilvēkiem, kam ir vismaz potenciāls būt ne tikai kaut kam no pelēkās masas. Atslēgas vārdi 'varbūt' un 'potenciāls'. Bet kā jau teikts, arī tādu nav daudz, un to, kas no 'varbūt' un 'potenciāls' kļūst par 'ir' ir vēl daudz, daudz, daudz mazāk.

nū... man ir bail no iespējas, ka es varētu "sajukt prātā"... tobiš man patīk prāta skaidrība.

Draņķīgs piemērs.

Redzi, parasti cilvēki, kurus uztrauc prāta skaidrība, izvairās no visa, kas to varētu apdraudēt. Atkarībā no baiļu smaguma viņi nelietos nekāda veida narkotikas, alkoholu, citas atkarību izraisošas vielas (tai skaitā kofeīnu saturošās), atteiksies no narkozes, izvairīsies lasīt parapsiholoģiski orientētus darbus, izvairīsies lasīt filozofiski orientētus darbus, izvairīsies apmeklēt jebkādus garīgus pasākumus, izvairīsies apmeklēt masu pasākumus, izvairīsies skatīties televizoru utt utjp.
Tad, kad viņi jūt, ka prātu tiešām zaudē, viņi ir patiesi patiesi nobaidīti. Bet arī tā alkohola nelietošana jau ir baiļu izpausme.

hm... bet es tieši uz to visu tiecos. gan uz apreibināšanos ar atļautajām narkotikām, gan arī uz filosofiskiem traktātiem un ticības un pasaules iekārtas izprašanu. un zini... man liekas, ka tas tieši palīdz saglabāt šo prāta gaišumu un neļauj brīvajai vietai aizaugt ar sūnām.