nū... man ir bail no iespējas, ka es varētu "sajukt prātā"... tobiš man patīk prāta skaidrība.

Draņķīgs piemērs.

Redzi, parasti cilvēki, kurus uztrauc prāta skaidrība, izvairās no visa, kas to varētu apdraudēt. Atkarībā no baiļu smaguma viņi nelietos nekāda veida narkotikas, alkoholu, citas atkarību izraisošas vielas (tai skaitā kofeīnu saturošās), atteiksies no narkozes, izvairīsies lasīt parapsiholoģiski orientētus darbus, izvairīsies lasīt filozofiski orientētus darbus, izvairīsies apmeklēt jebkādus garīgus pasākumus, izvairīsies apmeklēt masu pasākumus, izvairīsies skatīties televizoru utt utjp.
Tad, kad viņi jūt, ka prātu tiešām zaudē, viņi ir patiesi patiesi nobaidīti. Bet arī tā alkohola nelietošana jau ir baiļu izpausme.

hm... bet es tieši uz to visu tiecos. gan uz apreibināšanos ar atļautajām narkotikām, gan arī uz filosofiskiem traktātiem un ticības un pasaules iekārtas izprašanu. un zini... man liekas, ka tas tieši palīdz saglabāt šo prāta gaišumu un neļauj brīvajai vietai aizaugt ar sūnām.