Un atkal no jauna es iemīlos Tevī.

Man vaicā, kā es to varot - es, kas akadēmiskā vidē tik pašpārliecināti aizstāv savu viedokli,  sadzīvot ar kādu bez strīdiem.

Ir jāredz atšķirība par loģisku polemiku un emociju piesātinātu strīdu.... tiem nav nekā kopīga.

Protams, mēs strīdamies. Un gana daudz....  Tas, ka es katru reizi necenšos pierādīt sava viedokļa pareizību nepalīdz  no tā izvairīties - jo es esmu  pilnīgi nederīgs egoists, un tev ir visas tiesības man to pārmest...   Tikai tad nebrīnies, ja es sāku raudāt un mēģinu paslēpties vistālākajā stūrī. Sāp. Un es nezinu  kā mainīties....