Furious sleep
Furious sleep
of colourless green ideas
of colourless green ideas
"Paskaties pulkstenī beidzot".
Šajā lappusē
- "Paskaties pulkstenī beidzot". [+2]
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
sw - *** [+1]
Aktivitāte
| Jūnijs 2018 | ||||||
1 | 2 | |||||
3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 |
10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 |
17 | 18 | 20 | 21 | 22 | 23 | |
24 | 25 | 27 | 29 | 30 | ||
Tēmas
Kāzas, Rīkojums IT10101, ads, anime, babe, babystuff, beautiful, bittersweet, ciba, completely useless, cruelty, degu, dreams, dungeonmastering, eve, expanse, filmas, gadgets, homm, horror, kitchen, legalities, literature, london., lyrics, memories, movies, pasaciņas, philosophy, politics, politika, quizes, quote_of_the_day, resolutions, sci-fi, somewhat useful, stupidity, styles-experience, styles-memorable, travel, useless, useless happiness, uzturs, valodiņa, vampires, vanishing_point, wierd
- 11.-Nov-2005 09:15 am
Es paskatījos kalendārā pie sienas. 27.oktobris.
Šausmas, jau oktobris!
Oktobris?
Karogs autobusa pieturā.
Ak jā, Lāčplēša diena, novembris vienpadsmitais. Pa kuru laiku?
Mans kalendārs dzīvo divu nedēļu pagātnē. Es tāpat.
Lāčplēša diena. Lāčplēša ordeņi. Kādam senču radam esot bijis. Latvija tik maza, senās ģimenes tik plašas, ka gan jau katram kādu tādu radu var atrast - protams, ja vispār radus izdodas sameklēt. Jā, bija plašas - ne kā tagad un kā nākotnē, it īpaši pēc bērnu lietu ministrijas reklāmas, kas demonstrē, cik slikti, ja bērna vecākiem ir tendence savus strīdus risināt skaļi - nez vai tā reklāma uzlabos demogrāfiju kvantitatīvi. Kvalitatīvi? Arī šaubos.
Šī tauta ir nolemta nāvei. Latviešiem ļoti patīk mirt, teica kāds, stāstot par islama ietekmi pasaulē.
Viendpadsmitos vienpadsimt kaut kur tiks ieturēta klusuma minūte par karā mirušajiem kareivjiem. Ne šeit, mums citu sēru dienu pietiek.
Lielie karogi pie ministru kabineta kļuvuši caurspīdīgi. Tie gatavoti, pareģojot īsu izmantošanas laiku. Kā pāvestu apbedīšanas vietās - kur daudz ceļļu vairs nav atlicis.
Esam eiropā. Valstī, kura vitālo orgānu pilnvērtīgākai uzturēšanai vienmēr ir bijusi gatava upurēt perifēros.
Šausmas, jau oktobris!
Oktobris?
Karogs autobusa pieturā.
Ak jā, Lāčplēša diena, novembris vienpadsmitais. Pa kuru laiku?
Mans kalendārs dzīvo divu nedēļu pagātnē. Es tāpat.
Lāčplēša diena. Lāčplēša ordeņi. Kādam senču radam esot bijis. Latvija tik maza, senās ģimenes tik plašas, ka gan jau katram kādu tādu radu var atrast - protams, ja vispār radus izdodas sameklēt. Jā, bija plašas - ne kā tagad un kā nākotnē, it īpaši pēc bērnu lietu ministrijas reklāmas, kas demonstrē, cik slikti, ja bērna vecākiem ir tendence savus strīdus risināt skaļi - nez vai tā reklāma uzlabos demogrāfiju kvantitatīvi. Kvalitatīvi? Arī šaubos.
Šī tauta ir nolemta nāvei. Latviešiem ļoti patīk mirt, teica kāds, stāstot par islama ietekmi pasaulē.
Viendpadsmitos vienpadsimt kaut kur tiks ieturēta klusuma minūte par karā mirušajiem kareivjiem. Ne šeit, mums citu sēru dienu pietiek.
Lielie karogi pie ministru kabineta kļuvuši caurspīdīgi. Tie gatavoti, pareģojot īsu izmantošanas laiku. Kā pāvestu apbedīšanas vietās - kur daudz ceļļu vairs nav atlicis.
Esam eiropā. Valstī, kura vitālo orgānu pilnvērtīgākai uzturēšanai vienmēr ir bijusi gatava upurēt perifēros.
Comments
11.-Nov-2005 01:54 pm
Reiz kāds man teica, ka ar negācijām, gluži tā pat kā ar pozitīvām domām, cilvēks neapzināti sev izveidojot programmu. Es arī tā saku. Ne gluži šādiem vārdiem, es nerunātu par 'prorgrammu' - bet gan to, ka līdzīgais piesaista līdzīgo. Ka katra mūsu izvēle ir atkarīga no kaudzes iemeslu, no kuriem lielāko daļu mēs neapzināmies, lai gan mūsu pašu pshiē vien tie notiek. Ka mūsu bezapziņas procesus pamana apkārtējie - tādā pašā neapzinātā līmenī... Bet attiecībā uz demogrāfiju - ne jau mani uztrauc latviešu tautas izmiršana, tas nenotiks manas dzīves laikā. (nu, vismaz viens kas reiz bijis latvietis taču joprojām eksistēs :) ) Sabiedrība, kurā ir daudz bērnu ir līdzsvarotāka un mierīgāka, par tādu, kura sastāv no vienpašiem-karjeras fanātiķiem. Citādi pārāk daudz agresijas sabiedrībā visapkārt - un tas man, kā cilvēkam, nav izdevīgi. Agresijai pievienojot tendenci dzīvot pagātnes sērās un vispārēju fatālistisku noskaņu... Ko labu mums tas sola? Pat uzlabojoties objektīvajiem labklājības rādītājiem mēs jutīsimies slikti un subjektīvi šo uzlabošanos it kā nejutīsim. | |
Nezinu, kā ar patikšanu mirt, taču negāciju ir daudz. Un drūmā. Un sasodīti grūti pasmaidīt un atzīt, ka glāze ir līdz pusei pilna. Reiz kāds man teica, ka ar negācijām, gluži tā pat kā ar pozitīvām domām, cilvēks neapzināti sev izveidojot programmu. No tāda viedokļa raugoties, ideja par latviešu mirstamo dzīves pozīciju šķiet pat ļoti loģiska.
But anyways, who cares? Zeme nepārstās griezties, ja latviešu nebūs. Un nepārstās arī, ja viņi būs. Viss pakļauts antropoloģiskām likumsakarībām, viss jau ir sarēķināts, izpētīts, apaudzēts ar vēsturiskiem piemēriem un aprakstīts. Un tas nebūt nav ciniski. Tikai nedaudz distancēti un bez nac-patr. emocijām.