: gaileņu saldēšana
Pierakstu, lai saglabātu: http://katepavelle.wordpress.com/2013/0
Tags: ēšana
Pierakstu, lai saglabātu: http://katepavelle.wordpress.com/2013/0
Tags: ēšana
blond
Jaunākais
- Jaunākais
- Arhivētais
- Draugi
- Par sevi
You are viewing the most recent 16 entries
4. Jūlijs 2014
8. Augusts 2013
: tomātu salāti
Šito mēs kaut kad Jerusalemē nošpikojām, bet:
- ņem fantastiski gatavos, sulīgos, saldos Latvijas tomātus, sagriez tādos kā parupjos rosola kubiņos
- piegriez klāt obligāti pētersīļus, neobligāti var papildināt ar baziliku, piparmētru, lokiem vai sīpoliem (bet ne ķiploku)
- papildini ar sīki sagrieztu čilli piparu diezgan lielā daudzumā
- drusku sāls un cukura
- tomāts izlaiž sulu, viss sastāvās kopā pusstundu un
VIENKĀRŠI MĒLI VAR NORĪT
(der kā piedeva jebkam)
Tags: ēšana
Šito mēs kaut kad Jerusalemē nošpikojām, bet:
- ņem fantastiski gatavos, sulīgos, saldos Latvijas tomātus, sagriez tādos kā parupjos rosola kubiņos
- piegriez klāt obligāti pētersīļus, neobligāti var papildināt ar baziliku, piparmētru, lokiem vai sīpoliem (bet ne ķiploku)
- papildini ar sīki sagrieztu čilli piparu diezgan lielā daudzumā
- drusku sāls un cukura
- tomāts izlaiž sulu, viss sastāvās kopā pusstundu un
VIENKĀRŠI MĒLI VAR NORĪT
(der kā piedeva jebkam)
Tags: ēšana
31. Jūlijs 2013
: skābputra
Ar saraudzētu Limbažu pienu skābputra iznāca laba.
Kā jau minēju - Talsu piens sapuva. Tas man liks arī turpmāk ikdienā dot priekšroku Limbažu piena produktiem.
Ņēmu apmēram 2l ūdens un 200 ml putraimu, man bija tikai 1 l rūgušpiena. Nākamai reizei jāņem 2 l rūgušpiena un varbūt kādi 250 ml putraimu.
Ir jau skāba un garšīga, bet vēl jau rīt pirms ēšanas jālej klāt piens, jāliek krējums (ja grib), jāiedrupina biezpiens, tā ka lai skābst vien tālāk, nelikšu ledusskapī vēl šo nakti.
Tags: ēšana
Ar saraudzētu Limbažu pienu skābputra iznāca laba.
Kā jau minēju - Talsu piens sapuva. Tas man liks arī turpmāk ikdienā dot priekšroku Limbažu piena produktiem.
Ņēmu apmēram 2l ūdens un 200 ml putraimu, man bija tikai 1 l rūgušpiena. Nākamai reizei jāņem 2 l rūgušpiena un varbūt kādi 250 ml putraimu.
Ir jau skāba un garšīga, bet vēl jau rīt pirms ēšanas jālej klāt piens, jāliek krējums (ja grib), jāiedrupina biezpiens, tā ka lai skābst vien tālāk, nelikšu ledusskapī vēl šo nakti.
Tags: ēšana
14. Oktobris 2012
: ķīniešu saldā cāļa-kukurūzas zupa
Ņem vienu bio-eko-šmeko vistiņu, liek katlā, vāra kopā ar parastām vistas buljona garšvielām (burkāns, selerijas sakne, pētersīļa sakne, sīpols, ķiploks, lauru lapa, melnaie pipari).
Kad vistai gaļa sāk krist no kauliem, izzvejo nu buljona, saplucina drīksniņās (bez ādas). Buljonu izkāš.
Buljonam pievieno gana daudz svaga ingvera un svaigi spiestu ķiploku, drusku sojas mērces (tā, lai jūt mazliet sojas garšu), kādu tējkaroti sezama eļļas. Iebiezina ar kukurūzas cieti - kādas 2-3 tējkarotes uz litru buljona. Drīzāk 3 nekā 2. Iemaisa saplucināto vistas gaļu. Pievieno svaigu kukurūzu. Uzliek atpakaļ vārīties, kad sāk burbuļot, laiž iekšā sakultu olu (baltums ar dzeltenumu kopā) - tievā strūkliņā, visu laiku lēni maisot, apmēram no 15 cm augstuma. Dabū olu diegus. Visērtāk man to darīt, lejot olu gar čopstiku.
Pasniedz ar sagrieztiem zaļajiem lociņiem vai kinzu (man labāk patīk kinza), pārber svaigi maltus melnos piparus.
Ātrais variants: uzvāra vistu šķiņķīšus bez ādas, buljona vietā izmanto buljona kubikus vai ekstraktu, kukurūzu ņem no bundžas.
Lai gan tas neatbilst klasiskajam variantam, bet pieņemu, ka uz paģirām varētu likt klāt arī čilli.
Tags: ēšana
Ņem vienu bio-eko-šmeko vistiņu, liek katlā, vāra kopā ar parastām vistas buljona garšvielām (burkāns, selerijas sakne, pētersīļa sakne, sīpols, ķiploks, lauru lapa, melnaie pipari).
Kad vistai gaļa sāk krist no kauliem, izzvejo nu buljona, saplucina drīksniņās (bez ādas). Buljonu izkāš.
Buljonam pievieno gana daudz svaga ingvera un svaigi spiestu ķiploku, drusku sojas mērces (tā, lai jūt mazliet sojas garšu), kādu tējkaroti sezama eļļas. Iebiezina ar kukurūzas cieti - kādas 2-3 tējkarotes uz litru buljona. Drīzāk 3 nekā 2. Iemaisa saplucināto vistas gaļu. Pievieno svaigu kukurūzu. Uzliek atpakaļ vārīties, kad sāk burbuļot, laiž iekšā sakultu olu (baltums ar dzeltenumu kopā) - tievā strūkliņā, visu laiku lēni maisot, apmēram no 15 cm augstuma. Dabū olu diegus. Visērtāk man to darīt, lejot olu gar čopstiku.
Pasniedz ar sagrieztiem zaļajiem lociņiem vai kinzu (man labāk patīk kinza), pārber svaigi maltus melnos piparus.
Ātrais variants: uzvāra vistu šķiņķīšus bez ādas, buljona vietā izmanto buljona kubikus vai ekstraktu, kukurūzu ņem no bundžas.
Lai gan tas neatbilst klasiskajam variantam, bet pieņemu, ka uz paģirām varētu likt klāt arī čilli.
Tags: ēšana
28. Aprīlis 2012
: sparģeļi
Es, protams, jūtos vainīga, ka gandrīz uzreiz pēc Pīnas (nē, pa starpu vēl bija mammas pampers) iegrimu tādā izvirtībā, bet - varbūt kādam no cibas ēdājiem noder kāda no šīm 20 receptēm: http://www.nytimes.com/slideshow/2011/0
Tags: ēšana
Es, protams, jūtos vainīga, ka gandrīz uzreiz pēc Pīnas (nē, pa starpu vēl bija mammas pampers) iegrimu tādā izvirtībā, bet - varbūt kādam no cibas ēdājiem noder kāda no šīm 20 receptēm: http://www.nytimes.com/slideshow/2011/0
Tags: ēšana
25. Marts 2012
:
Bet, ja nu par to ēšanu. Tirgū ieraudzīju salakas un atcerējos bērnību. Mājās braucot, visa mašīna smaržoja pēc gurķiem. Uztaisīju tādā vieglā marinādē. Es viņas necepu. Un tas ir ēdiens, kur man neprasās nekādas ūbersmalkas garšvielas. Uzvārīju marinādi no ūdens, parastā galda etiķa, sāls, cukura, laurlapām, melnajiem un smaržīgajiem piariem. Ā, vēl vienu burkānu iemetu, kas taisījās sapūt ledusskapī. Vārīju tik ilgi, lai sīpoli nepaliek par mīkstu, ir tādi vēl drusku kraukšķīgi. Tad notīrītas zivis tai marinādē (tikai šķidrumā) tik vien kā uzvārīju (nedrīkst pārvārīt, juks ārā), kārtoju šālītē, aplēju ar marinādi, pa virsu sīpolu ripas biezā slānī. Tāds, lūk, ēdiens, vēl no ulmaņa laikiem mūsu ģimenē.
Tags: ēšana
Tags: ēšana
13. Februāris 2012
: biešu zupa
Stiprā liellopa (vai liellopa mēles) buljonā ar rupju rīvi ierīvē vārītas bietes, pievieno mazliet ķiploka, laima sulas, dažas saldētas laima lapas (ja nav - var likt drusku laima miziņas), mazu kriksīti malta koriandra un pavisam drusku čilli pulvera (tas svaiga ingvera vietā, kura nebija mājās). Uzvāra. Var ēst ar krējumu vai bez. Atkal - kārtējais dievu ēdiens. Spēcinošs arī slimniekiem, tikai pamperi pēc tam būs sarkani.
Tags: ēšana
Stiprā liellopa (vai liellopa mēles) buljonā ar rupju rīvi ierīvē vārītas bietes, pievieno mazliet ķiploka, laima sulas, dažas saldētas laima lapas (ja nav - var likt drusku laima miziņas), mazu kriksīti malta koriandra un pavisam drusku čilli pulvera (tas svaiga ingvera vietā, kura nebija mājās). Uzvāra. Var ēst ar krējumu vai bez. Atkal - kārtējais dievu ēdiens. Spēcinošs arī slimniekiem, tikai pamperi pēc tam būs sarkani.
Tags: ēšana
13. Decembris 2011
: Fenheļa salāti
Šis varbūt ne visiem garšos, bet ceru, ka dažiem tomēr.![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
avral, tev noteikti iesaku pamēģināt. Fenheļa salāti no NYT "minimālista" Marka Bittmana receptēm.
Parupji agriež svaigu fenheli, seleriju kātus, pievieno tējkaroti eļļas, šlucinu citrona sulas, sāli. Uz rupjas rīves ierīvē pavisam nedaudz kāda cietā siera. Viss! Pirkstiņus aplaizīt.
Te attiecīgā recepte viņa blogā: http://content.markbittman.com/reci
(mēs lietojam daudz daudz mazāk eļļu un mums neprasījās arī piparu).
Tags: ēšana
Šis varbūt ne visiem garšos, bet ceru, ka dažiem tomēr.
avral, tev noteikti iesaku pamēģināt. Fenheļa salāti no NYT "minimālista" Marka Bittmana receptēm.Parupji agriež svaigu fenheli, seleriju kātus, pievieno tējkaroti eļļas, šlucinu citrona sulas, sāli. Uz rupjas rīves ierīvē pavisam nedaudz kāda cietā siera. Viss! Pirkstiņus aplaizīt.
Te attiecīgā recepte viņa blogā: http://content.markbittman.com/reci
(mēs lietojam daudz daudz mazāk eļļu un mums neprasījās arī piparu).
Tags: ēšana
17. Oktobris 2011
:
Ārkārtīgi laba, vienkārša, veģetāra itāļu nabagu recepte: http://dinersjournal.blogs.nytimes.c
Mēs gan nelietojām tik daudz eļļas, bet pielikām mazu drusciņu sviesta, toties, kā komentāros pamācīts, pievienojām rīvētu Parmas sieru un kopā ar puķukāpostiem cepām arī sagrieztu čilli pipariņu. Maizes drupaču ari mums nebija. Nākamreiz pamēģināsim pievienot saberztu anšovu.
Noteikti noskatieties video!
(un tam minimālistam vispār ir krutas receptes, ko mēs, nē, Pauls, šad tad gatavojam)
Tags: ēšana
Mēs gan nelietojām tik daudz eļļas, bet pielikām mazu drusciņu sviesta, toties, kā komentāros pamācīts, pievienojām rīvētu Parmas sieru un kopā ar puķukāpostiem cepām arī sagrieztu čilli pipariņu. Maizes drupaču ari mums nebija. Nākamreiz pamēģināsim pievienot saberztu anšovu.
Noteikti noskatieties video!
(un tam minimālistam vispār ir krutas receptes, ko mēs, nē, Pauls, šad tad gatavojam)
Tags: ēšana
9. Septembris 2011
:
Ko pagatvot, kad nekā nav mājās. Nu, gandrīz nekā.
Gaidot Paulu, pagatavoju ļoti garšīgu tunča - sardīņu mērci pie pastas.
Kādi 3-4 sīpoli tiek sacepti drusciņā eļļas, tad pievieno 4-5 kubinos sagrieztus un nomizotus (bet var arī nemizot, tikai jāizgriež serdes) tomātus, kāperus, dažus mazos kaltētos čilli piparus, sasautē kārtīgi. Tad iegāž iekšā vienu bundžiņu tunča eļļā un vienu bundžiņu sardīņu eļļā (to eļļu gan pirms tam rūpīgi notecina). Sanāk ļoti zivīga un itāliska mērce.
Tas tāds bui-dui variants, bet varbūt kādam noder.
Pirms ēšanas var uzgriezt kādus zaļumus, piemēram baziliku, ja grib - var uzrīvēt arī Parmas sieru.
Upd.
Bija nenormāli garšīgi. Bet sapratu, ka pikantumam būtu labi pielikt klāt arī pāris saberztu anšovu. Īpaši, ja taisāt tikai no tunča - tad tas ir pilnīgi obligāti.
Tags: ēšana
Gaidot Paulu, pagatavoju ļoti garšīgu tunča - sardīņu mērci pie pastas.
Kādi 3-4 sīpoli tiek sacepti drusciņā eļļas, tad pievieno 4-5 kubinos sagrieztus un nomizotus (bet var arī nemizot, tikai jāizgriež serdes) tomātus, kāperus, dažus mazos kaltētos čilli piparus, sasautē kārtīgi. Tad iegāž iekšā vienu bundžiņu tunča eļļā un vienu bundžiņu sardīņu eļļā (to eļļu gan pirms tam rūpīgi notecina). Sanāk ļoti zivīga un itāliska mērce.
Tas tāds bui-dui variants, bet varbūt kādam noder.
Pirms ēšanas var uzgriezt kādus zaļumus, piemēram baziliku, ja grib - var uzrīvēt arī Parmas sieru.
Upd.
Bija nenormāli garšīgi. Bet sapratu, ka pikantumam būtu labi pielikt klāt arī pāris saberztu anšovu. Īpaši, ja taisāt tikai no tunča - tad tas ir pilnīgi obligāti.
Tags: ēšana
15. Augusts 2011
: gailenes ar pastu
Kā alternatīvu klasiskajai latviešu gaileņu mērcei ar krējumu un cauraudzi pagatvoju šādu:
Izlasa mazākās, stingrākās un smukākās gailenītes, gandrīz vai nekapā, tikai ja pa vidu gadās kāda lielāka.
Mazā panniņā sviestā apcep plānās ripiņās sagrieztu ķiploku - jāskatās, lai nepiedeg, jo tad paliks rūgti, bet lai ir maigi zeltani.
Ķiplokus nokāš un nosusina uz salvetes, ķiplokaino sviestu lej pannā, saber iekšā gailenes un sautē.
Izdalās diezgan daudz sulas, jānovāra tā, lai ir "mērces daudzums", tad, lēni vārot uz mazas uguns ar pirkstiem iesijā bišķi kartupeļu miltu, kamēr sēņūdens vairs nav ūdens bet tādā drusku drusku tumīgākā konsistnecē (bet tikai drusku - tas nav domāts sēņu ķīselis).
Nomizo tomātus (man uz vienu palielu pannu bija divi vidēji tomāti), izņem cietās serdes, sagriež nelielos kubiņos.
Semet tomātus sēnēs un drusku pasautē, lai sāk jukt ārā. Es pielēju arī šļuku laba sarkanvīna, jo slikta sausa baltvīna man nebija, bet man pat liekas, ka ar sarkanvīnu ir pareizāk šai gadījumā. Šķipsnu cukura (cukurs "atraisa" tomātu skābumu) un šķipsnu čilli pulvera (varētu jau arī uzreiz ar sēnēm sākt sautēt drusku svaiga čilli, bet te nav vajadzīgs īsts asums, tikai pikantums, un ar pulveri uzreiz var sajust īsto mēru).
Pasniedz ar pastu - kāda nu kuram labāk patīk. Virsū uzber iepriekš sagrauzdētos ķiploku čipsīšus un, protams, svaigi un rupji maltus melnos piparus.
Nu jā, un visam tiek, protams savlaicīgi pievienota sāls, bet to es neuzskatīju par vajadzīgu aprasktīt - cik un kad.
Tags: ēšana
Kā alternatīvu klasiskajai latviešu gaileņu mērcei ar krējumu un cauraudzi pagatvoju šādu:
Izlasa mazākās, stingrākās un smukākās gailenītes, gandrīz vai nekapā, tikai ja pa vidu gadās kāda lielāka.
Mazā panniņā sviestā apcep plānās ripiņās sagrieztu ķiploku - jāskatās, lai nepiedeg, jo tad paliks rūgti, bet lai ir maigi zeltani.
Ķiplokus nokāš un nosusina uz salvetes, ķiplokaino sviestu lej pannā, saber iekšā gailenes un sautē.
Izdalās diezgan daudz sulas, jānovāra tā, lai ir "mērces daudzums", tad, lēni vārot uz mazas uguns ar pirkstiem iesijā bišķi kartupeļu miltu, kamēr sēņūdens vairs nav ūdens bet tādā drusku drusku tumīgākā konsistnecē (bet tikai drusku - tas nav domāts sēņu ķīselis).
Nomizo tomātus (man uz vienu palielu pannu bija divi vidēji tomāti), izņem cietās serdes, sagriež nelielos kubiņos.
Semet tomātus sēnēs un drusku pasautē, lai sāk jukt ārā. Es pielēju arī šļuku laba sarkanvīna, jo slikta sausa baltvīna man nebija, bet man pat liekas, ka ar sarkanvīnu ir pareizāk šai gadījumā. Šķipsnu cukura (cukurs "atraisa" tomātu skābumu) un šķipsnu čilli pulvera (varētu jau arī uzreiz ar sēnēm sākt sautēt drusku svaiga čilli, bet te nav vajadzīgs īsts asums, tikai pikantums, un ar pulveri uzreiz var sajust īsto mēru).
Pasniedz ar pastu - kāda nu kuram labāk patīk. Virsū uzber iepriekš sagrauzdētos ķiploku čipsīšus un, protams, svaigi un rupji maltus melnos piparus.
Nu jā, un visam tiek, protams savlaicīgi pievienota sāls, bet to es neuzskatīju par vajadzīgu aprasktīt - cik un kad.
Tags: ēšana
27. Maijs 2011
: semifredo
Vakar mums bija ciemiņi un bez visa cita garšīgā es pagatavoju semifredo. Kas ir semifredo? Viegls, gaisīgs saldējums, kurā tikai 1/3 masas sastāda salds krējums, bet pārējo - saputotas olas. Tas iznāca tik izcils un ir tik viegli un ātri pagatavojams, ka turpmāk būs mans mīļākais saldais ēdiens (līdz šim man nebija nekāda mīļākā saldā ēdiena, jo vispār diezko neesmu uz saldumiem).
Un te, lūk, recepte:
3 lielas olas, baltums un dzeltenums atsevišķi
2/3 tases cukura
1 tase salda krējuma
1/4 tjk vaniļas ekstrakta (vai vaniļas cukurs pēc garšas)
1/2 vaniļas pāksts
1/4 tase svaigā siera (šis ir receptē, bet es viņu aizmirsu pielikt un arī jums rekomendēju aizmirst - domāju, no tā saldējums necieta, kļuva vieglāks, čaganāks un liesāks)
Izklāj 9" pannu ar cepampapīru un noliec malā.
Puto olu baltumus, pakāpeniski palielinot ātrumu un piešaujot 1/3 tases cukura. Puto tikmēr, kamēr labi stingrs un veido "kalnu smailes". Pārlej citā bļodā un atliec malā.
Puto saldo krējumu, bez cukura, vidējā ātrumā, kamēr labi stingrs un veido smailes. Pārliec lielā bļodā un atliec malā.
Puto olu dzeltenumus kopā ar no vaniļas pāksts izkasītām sēklām, vaniļas ekstraktu, atlikušo cukuru. Puto, kamēr masa kļūst gaiša un viegla, un divkārt palielina apjomu, tas būs apmēram 3 minūtes. Tad iemaisi svaigo sieru. (Aizmirsti, neiemaisi!)
Tagad ļoti uzmanīgi iemaisi saputoto olu dzeltenumu masu saputotajā krējumā, iecilā saputotos olbaltumus. Receptē teikts - maisa, kamēr masa nav strīpaina, bet manuprāt drīkst palikt drusku neviendabīgs, būs tikai interesantāk. Ļoti jāuzmanās, lai nenoplacinātu putas.
Ielej ar cepampaīru izklātajā dziļajā panniņā (vai citā piemērotā traukā, kas pietiekami liels, lai sadējuma biezums nesanāk vairāk par kādiem 8 cm), Ieliec saldētavā un turi, kamēr ciets, apmēram 4 stundas. Bet var atstāt arī līdz nākamai dienai. Ieteicams, lai saldētavā nav pārāk zema temperatūra.
Nenormāli garšīgi.
Var taisīt visvisādas variācijas. Man bija dažas zemenes, tās iekūku olu dzetenumos - un visam bija tāda maiga, bet jūtama zemeņu garša. Zemenes varētu likt arī vairāk - tad būtu īsts zemeņu saldējums. Var likt arī citas ogas, var nelikt neko, var piespiest citrona sulu, var iekult kakao, var .... kas vien jums nāk prātā. Tas, ko gribat pievienot, jākuļ iekšā tais olu dzeltenumos, jo putukrējums vai olbaltumi ar piedevām vienkārši neputosies (ja nu kāds to nesaprot).
Pasniegt arī var ar jebko. Svaigām ogām, visādām mērcēm, ar kāda alkohola uzšprici u.t.t.
Pašlaik šim te ir sākusies īstā sezona.
Tags: ēšana
Vakar mums bija ciemiņi un bez visa cita garšīgā es pagatavoju semifredo. Kas ir semifredo? Viegls, gaisīgs saldējums, kurā tikai 1/3 masas sastāda salds krējums, bet pārējo - saputotas olas. Tas iznāca tik izcils un ir tik viegli un ātri pagatavojams, ka turpmāk būs mans mīļākais saldais ēdiens (līdz šim man nebija nekāda mīļākā saldā ēdiena, jo vispār diezko neesmu uz saldumiem).
Un te, lūk, recepte:
3 lielas olas, baltums un dzeltenums atsevišķi
2/3 tases cukura
1 tase salda krējuma
1/4 tjk vaniļas ekstrakta (vai vaniļas cukurs pēc garšas)
1/2 vaniļas pāksts
1/4 tase svaigā siera (šis ir receptē, bet es viņu aizmirsu pielikt un arī jums rekomendēju aizmirst - domāju, no tā saldējums necieta, kļuva vieglāks, čaganāks un liesāks)
Izklāj 9" pannu ar cepampapīru un noliec malā.
Puto olu baltumus, pakāpeniski palielinot ātrumu un piešaujot 1/3 tases cukura. Puto tikmēr, kamēr labi stingrs un veido "kalnu smailes". Pārlej citā bļodā un atliec malā.
Puto saldo krējumu, bez cukura, vidējā ātrumā, kamēr labi stingrs un veido smailes. Pārliec lielā bļodā un atliec malā.
Puto olu dzeltenumus kopā ar no vaniļas pāksts izkasītām sēklām, vaniļas ekstraktu, atlikušo cukuru. Puto, kamēr masa kļūst gaiša un viegla, un divkārt palielina apjomu, tas būs apmēram 3 minūtes. Tad iemaisi svaigo sieru. (Aizmirsti, neiemaisi!)
Tagad ļoti uzmanīgi iemaisi saputoto olu dzeltenumu masu saputotajā krējumā, iecilā saputotos olbaltumus. Receptē teikts - maisa, kamēr masa nav strīpaina, bet manuprāt drīkst palikt drusku neviendabīgs, būs tikai interesantāk. Ļoti jāuzmanās, lai nenoplacinātu putas.
Ielej ar cepampaīru izklātajā dziļajā panniņā (vai citā piemērotā traukā, kas pietiekami liels, lai sadējuma biezums nesanāk vairāk par kādiem 8 cm), Ieliec saldētavā un turi, kamēr ciets, apmēram 4 stundas. Bet var atstāt arī līdz nākamai dienai. Ieteicams, lai saldētavā nav pārāk zema temperatūra.
Nenormāli garšīgi.
Var taisīt visvisādas variācijas. Man bija dažas zemenes, tās iekūku olu dzetenumos - un visam bija tāda maiga, bet jūtama zemeņu garša. Zemenes varētu likt arī vairāk - tad būtu īsts zemeņu saldējums. Var likt arī citas ogas, var nelikt neko, var piespiest citrona sulu, var iekult kakao, var .... kas vien jums nāk prātā. Tas, ko gribat pievienot, jākuļ iekšā tais olu dzeltenumos, jo putukrējums vai olbaltumi ar piedevām vienkārši neputosies (ja nu kāds to nesaprot).
Pasniegt arī var ar jebko. Svaigām ogām, visādām mērcēm, ar kāda alkohola uzšprici u.t.t.
Pašlaik šim te ir sākusies īstā sezona.
Tags: ēšana
25. Aprīlis 2011
: scones, paska
Klinģera recepti ierakstīšu kādreiz vēlāk, kad būs spēka.
Bet tagad par 3 lietām.
Skones (vajadzētu rakstīt ar garo o, bet man tāda nav).
Ir jau bezgala daudz to skoņu recepšu, bet mēs atradām šādu - visvienkāršāko un it kā klaiskāko, autentiskāko:
Makes 12
350g self-raising flour, sifted
50g butter, softened
50g lard, softened
100-115ml milk
Preheat the oven to 190C. Grease two baking trays. Rub the fats into the flour, working as quickly and lighty as possible with cold hands. Add enough milk to give a soft, bread-like dough. On a floured board, roll out to a thickness of 1.5cm and cut into rounds with 6cm cutter. Place on the prepared trays and bake for 15-20 minutes until lightly golden and well risen. Remove from the oven and lift on to a wire rack to cool.
Un skatījos vizuālo matareiālu šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=FK7i16vz
Izdevās lieliski. Es, pēc video piemēra, nepsiedu apaļas, bet griezu kantainas. Klāt piebērui žāvētas upenes.
Man liekas tas labākais, ka tur nav klāt ne sāls, ne cukura - un tā struktūra viņām ir ļoti īpatna - kā jau teicu, garšoja dievīgi ar nesaldu (tikai drusku drusku saldu) putukrējumu un pashu.
Paska - recepti ņēmu no šejienes:
http://www.saunalahti.fi/~marian1/gourm
Un, jāsaka, iiznāca super. Bildi var aplūkot pie anonymous. Esmu taisījusi visdažādākās paskas, un vienmēr ar riekstiem vai mandelēm, ar rozīnēm un visādām cukādēm, bet - viss, kopš šī brīža mana paska vienmēr būs sniega baltumā. To formīti dabūju burtiski pēdējās dienā pirms lieldienām, paldies str!
Tags: ēšana
Klinģera recepti ierakstīšu kādreiz vēlāk, kad būs spēka.
Bet tagad par 3 lietām.
Skones (vajadzētu rakstīt ar garo o, bet man tāda nav).
Ir jau bezgala daudz to skoņu recepšu, bet mēs atradām šādu - visvienkāršāko un it kā klaiskāko, autentiskāko:
Makes 12
350g self-raising flour, sifted
50g butter, softened
50g lard, softened
100-115ml milk
Preheat the oven to 190C. Grease two baking trays. Rub the fats into the flour, working as quickly and lighty as possible with cold hands. Add enough milk to give a soft, bread-like dough. On a floured board, roll out to a thickness of 1.5cm and cut into rounds with 6cm cutter. Place on the prepared trays and bake for 15-20 minutes until lightly golden and well risen. Remove from the oven and lift on to a wire rack to cool.
Un skatījos vizuālo matareiālu šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=FK7i16vz
Izdevās lieliski. Es, pēc video piemēra, nepsiedu apaļas, bet griezu kantainas. Klāt piebērui žāvētas upenes.
Man liekas tas labākais, ka tur nav klāt ne sāls, ne cukura - un tā struktūra viņām ir ļoti īpatna - kā jau teicu, garšoja dievīgi ar nesaldu (tikai drusku drusku saldu) putukrējumu un pashu.
Paska - recepti ņēmu no šejienes:
http://www.saunalahti.fi/~marian1/gourm
Un, jāsaka, iiznāca super. Bildi var aplūkot pie anonymous. Esmu taisījusi visdažādākās paskas, un vienmēr ar riekstiem vai mandelēm, ar rozīnēm un visādām cukādēm, bet - viss, kopš šī brīža mana paska vienmēr būs sniega baltumā. To formīti dabūju burtiski pēdējās dienā pirms lieldienām, paldies str!
Tags: ēšana
20. Marts 2011
:
Šodien bijām pie Ievas viņas jaunajā lauku mājā, kura tiek remontēta, un tiešām sajutu pavasari - zeme reāli rūgst un sniegpulkstenīši arī šur tur jau tīrā sniegā izspraukušies.
Bet atbraucām mājās un nācās gatavot āti, jo iepirktie produkti negaida vai, pareizāk sakot, gaida rindas kārtībā un mantu jau zemē nevar mest.
Āte tad āte, tika grilēta rietumnieciskā gaumē un ar viņu viss bija prognozējami - garšīgi un trekni.
Bet klāt pie rīsiem (kā parasti ar žāvētu bārbeli un vēl kādu nieku garšvielu) es izdomāju pagatavot šos spinātus:
http://www.youtube.com/watch?v=gSsZ9GPD
http://www.youtube.com/watch?v=dcTn2IWB
(paldies doorai!)
Neiznāca gluži tā kā vajag, nebija jau arī svaiga kokosrieksta, tomēr pirmajai reizei tik labi, tik labi, tik garšīgi, ka nolēmu recepti pierakstīt:
1. Ņem krietnu kaudzi spinātu, sagriež itin smalki.
2. Iemet karstā vokpannā (bez kādas eļļas), uzlej bišķi ūdens (šai vietā jāuzmanās, es uzlēju ūdens par daudz, tāpēc nācās ilgāk karsēt, lai iztvaikotu, tāpēc spināti drusku saplaka), pasautē burtiski pāris minūtes zem vāka.
3. Ir jau blenderī sagatavota pasta no 2 svaigiem rīvētiem kokosriekstiem, pāris vai tŗīs šalotes sīpoliem, pāris vai trīs ķiploku daivām, pāris svaigiem zaļajiem čilli, drusku sāls, apmēram 1/3 tējkarotes kajenas piparu.
Man blenederis ir salūzis, tāpēc vienkārši sastāvdaļas sīki sakapāju; nebija zaļo čilli - tāpēc lietoju sarkano; nebija svaigu kokosriekstu - tāpēc lietoju nenosakāmu daudzumu kokosa pārslu un pielēju bišķi karsta ūdens. Man likās taisni forši, ka tā "pasta" bija tāda raupja, un arī filmiņā patiesībā tā neizskatās pēc viendabīgas masas, kādu varētu iegūt ar blenderi.
4. Kad pannā atrodošies spināti drusku aptvaicējušies, to vidū attīra laukumiņu un tur iesviež sagatavoto pastu, kuru nemaisa, bet no malām un augšas aprok ar spinātiem. Pasutina zem vāka vēl kādas minūtes - nemaisa, bet raugās, lai nepiedeg.
5. Citā mazā panniņā ielej 2 tējkarotes eļļas, uzkarsē, tad ieber kādu ēdamkaroti sinepju sēklu, uzkarsē (viņas nenormāli sāk sprāgt un lēkāt), pieber apmēram ēdamkaroti rīsu, uzkarsē, kamēr balti, tad piemet kādu duci svaigu vai saldētu karija lapu, vēl drusku diezgan rupjos gabalos sagrieztu 1 šaloti, pāris vai trīs daivu ķiploku un vienu zaļo čilli, apbrūnina un iegāž spinātos.
Šis ir tas brīdis, kad visu samaisa kopā.
Man bija tikai kaltētas karija lapas, tāpēc tās jau ēdiena gatavošanas sākumā aplēju ar verdošu ūdeni, lai "atveras".
Ekselenta piedeva visdažādākajiem ēdieniem gan austrumu gan rietumu stilā, ar vai bez rīsiem. Veģetāri vai ar zivi - domāju, ka ar gaļu nianses pazaudētos.
Tags: ēšana
Bet atbraucām mājās un nācās gatavot āti, jo iepirktie produkti negaida vai, pareizāk sakot, gaida rindas kārtībā un mantu jau zemē nevar mest.
Āte tad āte, tika grilēta rietumnieciskā gaumē un ar viņu viss bija prognozējami - garšīgi un trekni.
Bet klāt pie rīsiem (kā parasti ar žāvētu bārbeli un vēl kādu nieku garšvielu) es izdomāju pagatavot šos spinātus:
http://www.youtube.com/watch?v=gSsZ9GPD
http://www.youtube.com/watch?v=dcTn2IWB
(paldies doorai!)
Neiznāca gluži tā kā vajag, nebija jau arī svaiga kokosrieksta, tomēr pirmajai reizei tik labi, tik labi, tik garšīgi, ka nolēmu recepti pierakstīt:
1. Ņem krietnu kaudzi spinātu, sagriež itin smalki.
2. Iemet karstā vokpannā (bez kādas eļļas), uzlej bišķi ūdens (šai vietā jāuzmanās, es uzlēju ūdens par daudz, tāpēc nācās ilgāk karsēt, lai iztvaikotu, tāpēc spināti drusku saplaka), pasautē burtiski pāris minūtes zem vāka.
3. Ir jau blenderī sagatavota pasta no 2 svaigiem rīvētiem kokosriekstiem, pāris vai tŗīs šalotes sīpoliem, pāris vai trīs ķiploku daivām, pāris svaigiem zaļajiem čilli, drusku sāls, apmēram 1/3 tējkarotes kajenas piparu.
Man blenederis ir salūzis, tāpēc vienkārši sastāvdaļas sīki sakapāju; nebija zaļo čilli - tāpēc lietoju sarkano; nebija svaigu kokosriekstu - tāpēc lietoju nenosakāmu daudzumu kokosa pārslu un pielēju bišķi karsta ūdens. Man likās taisni forši, ka tā "pasta" bija tāda raupja, un arī filmiņā patiesībā tā neizskatās pēc viendabīgas masas, kādu varētu iegūt ar blenderi.
4. Kad pannā atrodošies spināti drusku aptvaicējušies, to vidū attīra laukumiņu un tur iesviež sagatavoto pastu, kuru nemaisa, bet no malām un augšas aprok ar spinātiem. Pasutina zem vāka vēl kādas minūtes - nemaisa, bet raugās, lai nepiedeg.
5. Citā mazā panniņā ielej 2 tējkarotes eļļas, uzkarsē, tad ieber kādu ēdamkaroti sinepju sēklu, uzkarsē (viņas nenormāli sāk sprāgt un lēkāt), pieber apmēram ēdamkaroti rīsu, uzkarsē, kamēr balti, tad piemet kādu duci svaigu vai saldētu karija lapu, vēl drusku diezgan rupjos gabalos sagrieztu 1 šaloti, pāris vai trīs daivu ķiploku un vienu zaļo čilli, apbrūnina un iegāž spinātos.
Šis ir tas brīdis, kad visu samaisa kopā.
Man bija tikai kaltētas karija lapas, tāpēc tās jau ēdiena gatavošanas sākumā aplēju ar verdošu ūdeni, lai "atveras".
Ekselenta piedeva visdažādākajiem ēdieniem gan austrumu gan rietumu stilā, ar vai bez rīsiem. Veģetāri vai ar zivi - domāju, ka ar gaļu nianses pazaudētos.
Tags: ēšana
6. Februāris 2011
:
Tags: ēšana
MEEN MOILY
vai
kokosriekstu zivs karijs
Lūk,
solītā zivs karija recepte, arī izmēģināta un iemīļota. Uzreiz jābrīdina
nezinātāji, ka tas nebūs ne “dzeltenais karijs”, ne “zaļais karijs”, ne
“sarkanais karijs”, jo kariji ir
tik daudzveidīgi, ka tālu parsniedz šīs plaši zināmās variācijas.
Ārkārtīgi
būtiski karija pastu ir taisīt pašam. Tikai tad tavs karijs būs unikāls un tik
aromātisks kā gatavots pašā Indjā. Pie tam karija pastu var droši sataisīt
lielāku porciju – leduskapī to var turēt diezgan ilgi.
Izcelsmes
vieta: Kerala
Sastāvdaļu
sagatavošanas laiks 30-40 minūtes, plus norurēšanas laiks
Cepšanas
laiks 15-20 minūtes
4
personām
Tags: ēšana
:
Tags: ēšana
Hydarabadi Dum ki Biryani
Izcelsmes vieta: Hiderabada, aromātiskais
lēni gatavotais biryani
Gatavošanas laiks - 2 ½ stundas *
Tags: ēšana